Trampa politika liek Baltijai rast līdzsvaru starp Eiropu un ASV. Šobrīd gan nekas neliecina, ka ASV mūs būtu pametusi
Donalda Trampa lēmums apturēt palīdzību Ukrainai un mēģināt uzlabot attiecības ar Krieviju ir piespiedis Baltijas valstis rast līdzsvaru starp Eiropu un ASV. Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons Vācijas raidsabiedrībai "Deutsche Welle" norādījis, ka sarunas ar ASV administrāciju šobrīd neliecina par to, ka ASV mūs būtu pametusi.
Igaunijā, Latvijā un Lietuvā notiekošais karš Ukrainā tiek uzskatīts par pirmo aizsardzības līniju. Tāpēc palīdzības sniegšana Ukrainai ir eksistenciāli svarīga, jo, ja Ukraina zaudētu karu, Krievijas karaspēks atkal atrastos pie Baltijas valstu robežām.
Donalda Trampa lēmums pārtraukt palīdzības un izlūkdienestu sniegšanu Ukrainai un sākt atkausēt attiecības ar Krieviju rada satraukumu starp trim postpadomju valstīm.
Tajā pašā laikā visās trīs valstīs ir izvietoti aptuveni divi tūkstoši ASV karavīru. Uz jautājumu, vai šie karavīri arī turpmāk paliks NATO austrumu flangā, Tramps atbildēja, ka ir apņēmības pilns attiecībā uz Poliju, pēc tam uz brīdi vilcinājās un teica: "Baltija… viņiem ir daudz… arī tas ir grūts rajons, bet mēs esam apņēmības pilni."
Viņš vēlreiz uzsvēra, ka eiropiešiem ir jāpastiprina savas pozīcijas un jānodrošina vairāk nekā līdz šim aizsardzības jomā. "Es gribu, lai viņi izlīdzina savus resursus, jo viņi ir iesaistījušies daudz mazāk nekā mēs," sacīja Tramps.
Baltijas valstis ir NATO saraksta augšgalā pēc aizsardzības izdevumu attiecības pret IKP un, līdzīgi kā Tramps, ir mudinājušas citas Eiropas valstis palielināt savus aizsardzības budžetus.
2024. gadā Igaunija aizsardzībai tērēs 3,43%, Latvija – 3,15% un Lietuva – 2,85% no sava IKP. Ņemot vērā nesenos notikumus Ukrainā un ASV un Krievijas attiecības, visas Baltijas valstis ir apņēmušās palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP.
Noskaties – "Mēs vēl neesam sasnieguši negatīvāko punktu," Pabriks par ASV un Eiropas attiecību krīzi
Šaura laipa, kurai vienā pusē ASV iesaiste, otrā – Ukrainas uzvara
Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra Tallinā studiju vadītājs Tomass Jarmalavičs sacīja, ka Baltijas valstis cenšas līdzsvarot divu dažādu komunikācijas līniju nozīmi.
"Viena līnija saka, ka ASV joprojām ir apņēmības pilna un ir Eiropas un Baltijas valstu galvenais sabiedrotais. Otrā līnija saka, ka mums ir jāpalielina palīdzība Ukrainai, lai tā gūtu pārsvaru un panākumus, jāpalielina spiediens uz Krieviju un, protams, arī jāpalielina investīcijas Eiropas aizsardzībā," Jarmalavičs sacīja DW.
Viņš piebilda, ka šis līdzsvarošanas akts tagad kļūst sarežģīts, jo abi šie aspekti kļūst arvien nesavienojamāki. "Mēs galu galā saskarsimies ar dilemmu, vai turpināt atbalstīt Ukrainu vai censties saglabāt ASV iesaisti. Jo pienāks brīdis, kad mēs nevarēsim nodrošināt abus," viņš teica.
Pašlaik Baltijas valstu publiskie vēstījumi, šķiet, ir mēģinājums sadalīties starp abām pusēm.
Politikas izmaiņas netiek veiktas
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals DW sacīja, ka viņa valsts turpinās sadarboties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, cik vien iespējams, attiecībā uz Ukrainu. "Par laimi, nevienai NATO valstij nav jāizvēlas starp NATO un citām iespējām, jo, manuprāt, NATO joprojām darbojas," sacīja Mihals.
"Neraugoties uz dažiem neveiksmīgiem notikumiem, ja es esmu ļoti iecietīgs, viņi [ASV un Ukraina] joprojām mēģina veidot savstarpējus kontaktus minerālresursu un drošības garantiju jautājumā. Eiropa var nodrošināt Ukrainai zināmu daļu šīs aizsardzības un finansējuma, taču šajā jautājumā ir jāiesaistās arī pašai ASV."
Pēc Mihala domām, Trampa spiedienam uz Eiropu ir arī pozitīvā puse. "Ja jūs zināt, ka esat bagāti un jūsu reģionā pastāv Krievijas draudi, jums ir jāpiedalās [aizsardzībā]. Šajā ziņā trauksmes zvanam būtu vajadzējis zvanīt jau sen, arī bez Trampa, bet tagad Tramps var iezvanīt šo trauksmes zvanu. Varbūt pat sliktam vēstījumam ir sava jēga," piebilda Mihals.
Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons DW sacīja, ka ir pāragri izdarīt konkrētus secinājumus par Trampa nesenajām darbībām.
"Domāju, ka visi signāli, ko mēs uztveram no Vašingtonas, arī publiskajā telpā, liecina, ka tā ir daļa no sarunu taktikas ar ukraiņiem. Tas man dod cerību, ka tas nav kaut kas galīgs un nemainīgs. Visas sarunas, kas mums ir bijušas ar jauno administrāciju vai ārlietu ministru, neļauj domāt, ka ASV mūs it kā pamet vai pēkšņi ir kļuvusi Krievijai draudzīga."
Baltijas valstīm ir iespēja nolekt no ASV kuģa klāja, bet citu kuģu mums šobrīd nav
Lietuvas Ģeopolitikas un drošības pētījumu centra direktors Lins Kojala DW skaidroja, ka Baltijas valstis cenšas būt pēc iespējas pozitīvāk noskaņotas pret ASV, jo ASV kā drošības partneris ir diezgan neaizstājams.
"Iespējams, pēc 3, 5, 7 vai 10 gadiem Eiropa varētu to kompensēt, bet būs jātērē daudz naudas, daudz laika un politiskās gribas, lai to panāktu. Šobrīd mums ir jādara viss nepieciešamais, lai glābtu attiecības ar ASV," sacīja Kojala.
"Baltijas valstis atrodas uz kuģa okeāna vidū, un kuģi vada ASV, mēs varam izlēkt no kuģa, bet cita kuģa nav redzeslokā. Nav tā, ka mēs šajā brīdī varam atrast tiešu alternatīvu," sacīja Kojala.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
