Tūkstošiem gadus veci zobi palīdz gūt pierādījumus aizvēsturiskai psihoaktīvo vielu lietošanai

Arekas rieksti parasti tiek košļāti kā maisījums no kalcija hidroksīda un maltiem arekas riekstiem, kas satur psihoaktīvos savienojumus un palielina enerģiju, modrību, eiforiju un relaksāciju. Šis maisījums tiek ietīts beteles lapā.

Ceturtā lietotākā psihoaktīvā viela pasaulē

Šis stimulants, kas var atstāt sarkanus, brūnus vai melnus zobu traipus, tiek uzskatīts par pasaules ceturto biežāk lietoto psihoaktīvo vielu pēc kofeīna, alkohola un nikotīna. To lieto simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē.

Līdz šim arekas rieksti arheologiskajās vietās tika identificēti, balstoties uz augu fragmentiem vai nokrāsotiem zobiem, kas sniedza netieša rakstura pierādījumus par to lietošanu vismaz 8000 gadu garumā.

Izmantojot progresīvas zinātniskās metodes, starptautiska pētnieku komanda identificēja arekas riekstu lietošanu indivīdam, kuram nebija zobu aplikuma.

Pētījums, kas publicēts žurnālā "Frontiers in Environmental Archaeology", sniedz senākos tiešos bioķīmiskos pierādījumus arekas riekstu patēriņam Dienvidaustrumāzijā, par vismaz 1000 gadiem apsteidzot iepriekšējos pierādījumus, norāda pētījuma autors Pijāvits Mūnkhams, arheologs no Čangmajas universitātes Taizemē.

"Neredzamo" arekas riekstu košanas pēdu atklāšana dzerokļos parāda, ka dažām aizvēsturiskām praksēm redzamie pierādījumi, kas mums ir, var nestāstīt visu stāstu", skaidro Mūnkhams.

Netipiska metode arheoloģijā

Augsti jutīgā un minimāli invazīvā metode prasa tikai sīkus paraugus un piedāvā "fascinējošu" veidu, kā atrast vairāk norāžu par pagātni, norāda Taniks Lertčarnrits, asociētais profesors no Silpakornas universitātes Bangkokā.

"Metodologijas ziņā mums ir ļoti maz arheologu, ja vispār ir kādi, kas izmanto šādu zinātnisku paņēmienu – atlieku analīzi, lai izdarītu secinājumus par (aizvēsturisko) cilvēku dzīvi, tradīcijām un kultūru", stāsta Lertčarnrits.

Pētnieki 2021. gadā sāka vākt seno zobu aplikas paraugus no Nong Račavatas – neolīta apbedījumu vietas Centrālajā Taizemē. Komanda noņēma sīkus, piecu miligramu aplikas paraugus no 36 zobu paraugiem, kas ņemti no sešiem indivīdiem.

Pirms seno paraugu testēšanas komandai bija nepieciešami kontroles paraugi. "Mēs centāmies atdarināt šo kultūru", stāsta Mūnkhams, piebilstot, ka papildus žāvētiem arekas riekstiem, sarkanai kaļķu pastai un beteļu lapām, viņi dažos kontroles paraugos iekļāva arī  mizu un tabaku, samaisot sastāvdaļas ar cilvēka siekalām.

Pētnieki atklāja augu alkaloīdu pēdas – tostarp arekas riekstu galvenos psihoaktīvos savienojumus arekolīnu un arekaīdīnu – trijos paraugos no viena indivīda, kas pazīstams kā "Apbedījums 11", visticamāk, aptuveni 25 gadus vecas sievietes.

Metodes priekšrocība ir tā, ka tā nesabojā oriģinālos paraugus, atstājot atliekas neskartās turpmākiem pētījumiem.

Potenciālie veselības riski

Lai gan arekas rieksti ilgu laiku ir bijuši saistīti ar reliģiskajiem rituāliem, lielākā daļa pētījumu pēdējos gados ir koncentrējušies uz to klasifikāciju kā kancerogēnām vielām un korelāciju starp arekas lietošanu un mutes dobuma vēzi.

Taizemē šī prakse ir stingri apturēta valdības līmenī kopš 1940. gadiem, un, lai gan tā joprojām ir populāra lauku apvidos, pilsētās un jaunākajās paaudzēs tā tagad ir neierasta.