Ukrainā darbojas četras AES, nejaušs trāpījums var radīt kodolkatastrofu

Reaģējot uz enerģētikas krīzi, vēl janvāra beigās pirmo reizi vēsturē Ukraina iedarbināja visus 15 energoblokus. Tie izvietoti četrās kodolspēkstacijās: Rovnas AES, Hmeļnickas AES, Dienvidukrainas AES un Zaporižjas AES.

AES Ukrainā ir svarīgs enerģijas avots, un tās nodrošina 52% valstī patērētās elektrības. Bet 1986. gadā Ukrainā tika pieredzēta pasaules smagākā kodolavārija, kad pārbaužu laikā eksplodēja viens no Čornobiļas AES reaktoriem.

Nejaušs trāpījums nestu lielu postu

Pasaulei ir maza pieredze ar kodolreaktoriem kara zonā, – norāda "Forbes", brīdinot, ka Krievijas iebrukums kopā ar ieilgušo konvencionālo karu visā Ukrainā dažu dienu laikā var izraisīt vairākas 7. līmeņa avārijas (Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras klasifikāciju).

Šāds neparedzēts gadījums izraisītu masveida bēgļu izceļošanu un lielu daļu Ukrainas varētu padarīt neapdzīvojamu uz gadu desmitiem, – sekas modelē izdevums. Vienlaikus tas uzsver, ka  jaunas  kodolkatastrofas apzināta veicināšana un seku mazināšanas kavēšana faktiski būtu kodolkarš bez bumbām.

Kā britu izdevumam "INews" komentējis Ukrainas kodoldrošības eksperts Dmitro Gumeņuks, tiešs militārs trieciens AES ir maz ticams: "Gan no militārā, gan aizsardzības viedokļa tā būtu idiotiska rīcība."

Eksperts apraksta: ja kodolspēkstacija saņemtu triecienu, tas izvērstos plašā katastrofā. Radiācija izplatītos gaisā, augsnē un ūdenī, ietekmējot ne tikai Ukrainu, bet arī Krieviju un Eiropas valstis.

Tomēr nevarot izslēgt nejaušu trāpījumu. Piemēram, Zaporižjas AES atrodas tikai 240 km attālumā no frontes līnijas Doneckā. Turklāt prokrievisko kaujinieku arsenālā nav augstas precizitātes ieroču.

AES nav būvētas pret raķešu uzbrukumiem

Pēc 2011.gada kodolkatastrofas Fukušimā Japānā Ukraina īstenoja papildu drošības pasākumus savās AES, piemēram, lai pastiprinātu reaktoru aizsardzību pret tādiem negadījumiem kā ugunsgrēki un plūdi.

Gumeņuks norādījis, ka AES tomēr nav veidotas tā, lai būtu pasargātas no militāra trieciena: "Protams, tās nav veidotas pret tankiem, bumbām, raķetēm vai tamlīdzīgi."

Īpašs risks ir Zaporižjas AES, kas ir otrā lielākā atomelektrostacija Eiropā un viena no desmit lielākajām kodolspēkstacijām pasaulē.

Kā salīdzina  Gumeņuks, ja triecienos pilnībā tiktu iznīcināta Zaporižjas AES, sekas būtu smagākas nekā Fukušimas un Čornobiļas kodolspēkstaciju avārijām kopā. Radiācijas piesārņotais gaiss atkarībā no vēja virziena var izplatīties visā Eiropā. Savukārt, ieplūstot Dņeprā piesārņotajam ūdenim, tas tālāk nonāks Azovas Jurā, Melnajā jūrā un pēcāk – Vidusjūrā.

"Mēs darām visu iespējamo, lai novērstu šādu situāciju," skaidro Gumeņuks, piebilstot, ka reaktoriem ir aizsardzība pret dažādiem negadījumiem, tostarp, piemēram, aviokatastrofām.

Papildus riski ir saistīti arī ar Čornobiļas lieguma zonu, kur lielos daudzumos tiek glabāti kodolatkritumi. Uzglabāšanas vietā atrodoties kopumā 22 000 izlietotās kodoldegvielas vienību, kas tiek turētas īpašās mucās. Arī to iznīcināšanas gadījumā vidē nonāktu ievērojams radioaktīvais piesārņojums.

AES drošības kontekstā eksperti uzsver arī to kiberdrošības riskus.

Pasaule nekad nav piedzīvojusi karu, kas apdraud aktīvo kodolenerģijas infrastruktūru, un pasaules līderi var par zemu novērtēt briesmas, ko konvencionālais karš rada šiem jaudīgajiem un bīstamajiem objektiem, – norāda "Forbes".