Ukrainai ir nepieciešami "ieroči, ieroči un ieroči", NATO paudis Kuleba

"Mana darba kārtība ir ļoti vienkārša. Tajā ir iekļauti tikai trīs punkti. Tie ir ieroči, ieroči un ieroči," ceturtdien sacīja Kuleba, ierodoties NATO galvenajā mītnē Briselē.

NATO ārlietu ministri tiekas uz otro sarunu dienu, lai apsvērtu vislabāko turpmāko atbalstu Ukrainai.

"Mēs zinām, kā cīnīties. Mēs zinām, kā uzvarēt. Taču bez ilgtspējīgām un pietiekamām militārā aprīkojuma piegādēm, ko pieprasa Ukraina, šīs uzvaras pavadīs milzīgi upuri. Jo vairāk ieroču mēs iegūsim un jo ātrāk tie nonāks Ukrainā, jo vairāk cilvēku dzīvību tiks izglābtas," pauda Kuleba.

Maskavai pārorientējot savu uzbrukumu valsts austrumos, Ukraina mudina rietumvalstis palielināt ieroču piegādes ar smagāku bruņojumu, kas ietvertu pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilēriju, tankus un iznīcinātājus.

Viņš īpaši mudināja Vāciju iet tālāk un paātrināt tik ļoti nepieciešamā aprīkojuma un ieroču nosūtīšanu, sakot, ka "kamēr Berlīnei ir laiks, Kijevai tā nav".

Met with Secretary General @jensstoltenberg at NATO HQ in Brussels. I came here today to discuss three most important things: weapons, weapons, and weapons. Ukraine’s urgent needs, the sustainability of supplies, and long-term solutions which will help Ukraine to prevail. pic.twitter.com/247GdqdPwj

— Dmytro Kuleba (@DmytroKuleba) April 7, 2022

Uzstājoties kopā ar Kulebu, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja dalībvalstis nodrošināt Ukrainai vairāk ieroču, nevis tikai aizsardzības prettanku un pretkuģu ieročus.

"Es esmu mudinājis sabiedrotos sniegt turpmāku atbalstu daudzām dažāda veida sistēmām, gan vieglajiem ieročiem, gan arī smagākiem ieročiem," viņš teica.

NATO vadītājs piebilda, ka NATO valstis, rīkojoties atsevišķi, piegādā Ukrainai dažāda veida ieročus un cita veida atbalstu, bet 30 sabiedrotie var darīt vairāk.

"Ukraina cīnās aizsardzības karā, tāpēc šai atšķirībai starp uzbrukuma un aizsardzības ieročiem patiesībā nav nekādas reālas nozīmes," sacīja Stoltenbergs, uzstājot, ka NATO ir svarīgi arī "neievilkties" plašākā karā ar Krieviju.

"NATO nesūta karaspēku uz zemes. Mēs arī esam atbildīgi par to, lai šis konflikts netiktu saasināts ārpus Ukrainas un kļūtu vēl nāvējošāks, vēl bīstamāks un postošāks," viņš sacīja.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Berlīne "kopā ar partneriem cieši pēta, kā nākotnē varētu atbalstīt Ukrainu, intensīvāk un koordinētāk, jo tai ir tiesības pašaizsargāties".