"Ukrainai sniegtais ES atbalsts kaitē Krievijai": Igaunijas premjere Kallasa komentē, kāpēc izsludināta meklēšanā

Otrdien, 13. februārī, neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums "Mediazona" apkopoja datus par ārvalstniekiem, ko Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā. To vidū ir desmitiem Eiropas, kā arī Latvijas politiķu un amatpersonu, kuri saistīti ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu.

Sarakstā pirmo reizi Krievijas vēsturē iekļauts arī kādas citas valsts vadītājs, proti, Igaunijas premjere Kaja Kallasa. Viņa tiek meklēta, jo atbalstīja okupācijas simboliskā mantojuma – pieminekļa-tanka – demontēšanu Narvā. Tāpat viņa tiek meklēta saistībā ar citu komunistisko pieminekļu nojaukšanu Igaunijā. Līdz ar Kallasu Krievijas iestādes meklē arī valsts sekretāru Taimaru Peterkopu.

Komentējot Krievijas varasiestāžu rīcību, Igaunijas premjere Kaja Kallasa mikroblogošanas vietnē "X" norāda, ka viņa nav pārsteigta par Krievijas rīcību un tā ir saistīta ar Eiropas Savienības spēcīgo atbalstu Ukrainai. "Vienmēr esmu teikusi, ka Krievijas aprīkojums nav mainījies. Vēsturiski Krievija savas represijas īstenojusi, slēpjoties aiz tā sauktajām tiesībsargājošajām iestādēm. Zinu to no savas ģimenes vēstures. Kad manu vecmammu un mammu deportēja uz Sibīriju, KGB izdeva aresta orderi," viņa vēsta vietnē "X".

Kajasa uzskata, ka Krievijas rīcība neapklusinās nedz Kallasu, nedz arī citus. Notikšot gluži pretējais. Kallasa pati turpināšot sniegt atbalstu Ukrainai, un turpinās iestāties par to, lai tiktu palielināta Eiropas aizsardzība. "Kremlis cer, ka šī rīcība palīdzēs apklusināt mani un citus – bet tā nenotiks. Gluži otrādi. Es turpināšu atbalstīt Ukrainu. Turpināšu iestāties par to, lai tiktu palielināta Eiropas aizsardzība."

Russia’s move is nothing surprising.

This is yet more proof that I am doing the right thing – the #EU"s strong support to #Ukraine is a success and it hurts Russia. 1/

— Kaja Kallas (@kajakallas) February 13, 2024

Portāls "tv3.lv" jau vēstīja, ka Latvijas politiķi izsludināti meklēšanā pēc tam, kad Krievijas izmeklēšanas komiteja 2022. gada maijā paziņoja par nodomu izvērtēt Latvijas Saeimas rīcību, atkāpjoties no vienošanās ar Krieviju par pieminekļu saglabāšanu. Šis lēmums toreiz ļāva nojaukt padomju pieminekļus Latvijā, tostarp pieminekli Uzvaras parkā.

Augustā, sākoties pieminekļa nojaukšanai, Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par kapu iznīcināšanu. Tomēr konkrētas personas, pret kurām ierosināta kriminālvajāšana, tobrīd netika atklātas. Tagad vārdi kļuvuši publiski.

"Mediazona" noskaidroja, ka tiek meklēti 59 no 68 Saeimas deputātiem, kas balsoja par pieminekļu nojaukšanu. Tiesa gan, meklēto vidū nav neviens no "Saskaņas" deputātiem.

Starp meklēšanā izsludinātajiem ir bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva, pašreizējais Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, kā arī tieslietu ministre Inese Libiņa-Egnere. Starp viņiem atrodama arī kādreizējā Saeimas deputāte, dziedātāja Ieva Akuratere, kādreizējā Saeimas deputāte, valodniece Janīna Kursīte-Pakule, bijusī Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un bijušais premjers Māris Kučinskis.

Tāpat meklēšanā izsludināti 15 no 38 Rīgas pašvaldības deputātiem, kuri pieņēma lēmumu par padomju karavīru pieminekļu nojaukšanu. Tostarp bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Starp tiem, pret kuriem ierosinātas krimināllietas ir arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, daudzas Ukrainas militārpersonas, kā Lietuvas amatpersonas.

2020. gada rudenī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins izveidoja īpašu "denacifikācijas" nodaļu, kuras darbiniekiem būtu jāizmeklē nodarījumi, kas saistīti ar "nacisma reabilitāciju" un "vēstures sagrozīšanu".

Sākotnēji šī jaunizveidotā nodaļa nodarbojās ar šķietami nenozīmīgām lietām. Piemēram, meklēja tos, kas propagandas akcijas "Nemirstīgais pulks" tīmekļa vietnē bija ievietojuši nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, vai neveiksmīgi mēģināja 1937.gadā celtā lidostas termināļa nojaukšanu Jekaterinburgā inkriminēt kā "nacisma reabilitāciju".

Drīz vien "izmeklētāji" pievērsās vēstures izpētei, visā Krievijā iztaujājot vēl dzīvos tā dēvētā Lielā tēvijas kara veterānus un cenšoties panākt, lai nacistiskās Vācijas karš pret toreizējo PSRS tiktu atzīst par "padomju tautas genocīdu".

Viss mainījās līdz ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Par vienu no tā mērķiem diktators Vladimirs Putins pasludināja "denacifikāciju", un Bastrikina iestādei jau drīz bija darba pilnas rokas.

Piemēram, jau 2022.gada martā parādījās lieta pret ukraiņu žurnālistu Dmitriju Gordonu, un "denafikācijas" nodaļas lietotnes "Telegram" kanālā gandrīz katru nedēļu sāka parādīties paziņojumi presei par tās cīņu pret "nacismu".

Izpētot Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēšanā esošo personu datubāzi, "Mediazona" noskaidrojusi, ka "denafikācijas" nodaļas "darba" rezultātā ierosināti simtiem krimināllietu pret ārvalstniekiem, kas, visticamāk, nekad nespers savu kāju Krievijā. To vidū ir gan Ukrainas militārpersonas, gan Eiropas politiķi un amatpersonas.

Viens no svarīgākajiem Krievijas Izmeklēšanas komitejas "nacisma apkarošanas" novirzieniem ir krimināllietas pret Austrumeiropas politiķiem, kas parasti saistītas ar komunistisko okupantu un to ideoloģiju slavinošo pieminekļu demontāžu.