Ukrainas amatpersona brīdina: "Putins turpinās eskalēt eskalāciju – Eiropai jākļūst nopietnai"
Eiropai ir "jākļūst nopietnai" par eksistenciālajiem draudiem, ko rada Krievija, brīdina Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Serhijs Kisļicja, raksta "The Guardian". Viņš uzsver, ka Kremlis jau ir karā ar Eiropu, izmantojot dronu uzbrukumus un hibrīdkara taktikas, lai pārbaudītu Rietumu robežas un reakciju.
"Esmu pārliecināts, ka Putins gūst gandarījumu, ja ne fizisku, tad emocionālu, pazemojot Rietumus un demonstrējot savu it kā pārspēku," sacījis Kisļicja. "Tā ir bumeranga lieta – viņa rīcība galu galā atsauksies viņam pašam."
Viņš brīdina, ka Krievijas līderis "turpinās eskalēt eskalāciju", ja Eiropa un ASV nerādīs kopīgu un izlēmīgu nostāju. Bez stingras transatlantiskas reakcijas, pēc Kisļicjas vārdiem, Putins turpinās provocēt un destabilizēt kontinentu.
Krievija "pārbauda robežas"
Pēdējo nedēļu laikā Krievija nosūtījusi viltus dronus pāri Polijas robežai un iznīcinātājus, kas pārkāpuši Igaunijas gaisa telpu. Tāpat dronu incidenti Minhenes un Kopenhāgenas lidostās ir radījuši aizdomas par Maskavas līdzdalību, lai gan Krievija to noliedz.
Kisļicja norāda, ka Krievija ir iefiltrējusi Eiropas valstīs "aģentus un spiegus", kas, pēc viņa teiktā, varētu būt atbildīgi par šiem uzbrukumiem: "Tie ir kā konservi – viņus var "atvērt" jebkurā brīdī, kad Maskava to nolemj."
"Kiberkarš var noliekt uz ceļiem bez tankiem"
Ukrainas diplomāts brīdina, ka daudzi Eiropas politiķi joprojām domā "20. gadsimta kategorijās", kur karš nozīmē tankus un karavīrus.
"21. gadsimtā nav vajadzīgi tanki, lai noliektu tehnoloģiski attīstītas valstis uz ceļiem. Kiberkarš ir realitāte. Ar droniem var panākt vairāk nekā ar kodolbumbu," viņš sacījis.
Eiropa mostas, bet ne visi saprot draudus
Kisļicja atzīst, ka daudzi Eiropas līderi beidzot sāk uztvert Krievijas draudus nopietni, taču "rietumeiropiešu sabiedrībā vēl joprojām trūkst izpratnes par to, cik nežēlīgs un bezprincipu ir šis pretinieks."
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, uzstājoties nesenajā Eiropas Savienības samitā Kopenhāgenā, teica, ka Eiropa piedzīvo "visbīstamāko laiku kopš Otrā pasaules kara" un ka visas valstis ir iesaistītas "Krievijas hibrīdkarā".
Attiecības ar ASV – piesardzīgs optimisms
Runājot par attiecībām ar ASV, Kisļicja sacīja, ka situācija ir uzlabojusies kopš pavasara, kad toreiz Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps publiski kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tagad Vašingtonā esot "pieaugusi izpratne, ka tieši Putins ir galvenais šķērslis mieram".
Viņš atzīst, ka ASV sākusi dalīties ar izlūkdatiem, lai palīdzētu Ukrainai veikt precīzākus triecienus Krievijas teritorijā.
"Tramps tur rokās lielu nūju – un tas jau ir sasniegums. Cilvēki aizmirst, kur bijām pirms sešiem mēnešiem," sacījis Kisļicja.
Neraugoties uz to, viņš paudis pārliecību, ka karš pakāpeniski pāriet Ukrainas labā – Krievijai neesot izdevies gūt būtiskus militārus panākumus vasaras ofensīvā, bet Rietumos "diskusijas kļūst nopietnākas".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
