Vācija gatavojas reformēt pilsonības likumu

Reforma paredz no astoņiem uz pieciem gadiem samazināt minimālo laiku, kas imigrantiem jānodzīvo Vācijā, pirms viņi var kļūt par pilsoņiem. Imigranti, kas ļoti labi integrējušies, varēs pieteikties naturalizācijai jau pēc trim gadiem.

Reforma arī paredz aizliegt piešķirt pilsonību tiem imigrantiem, kas pastrādājuši noziegumus, vadoties pēc antisemītiskiem, rasistiskiem vai ksenofobiskiem motīviem.

Ar dažiem izņēmumiem likums, pēc izmaiņu izdarīšanas, arī prasītu, lai tie, kas vēlas kļūt par Vācijas pilsoņiem, pierāda, ka var finansiāli atbalstīt sevi un savu ģimeni bez sociālajiem pabalstiem.

"Ikviens, kurš kļūst par Vācijas pilsoni, ir apņēmies dzīvot mūsu brīvajā un daudzveidīgajā sabiedrībā," norādīja Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Viņa piebilda, ka ka rasisms, antisemītisms un citas aizspriedumu formas ir pretrunā ar Vācijas pilsonības principiem.

"Nekādas tolerances nav. Ja jūs nepiekrītat mūsu vērtībām, jūs nevar kļūt par vācieti," uzsvēra ministre.

Tajā pašā laikā viņa uzsvēra, ka Vācijai ir jāatjaunina savi likumi, kas regulē pilsonības piešķiršanu, lai uzņemtu cilvēkus, kas pieņēmuši Vācijas vērtības.

"Mēs vēlamies, lai cilvēki, kas kļuvuši par daļu no mūsu sabiedrības, varētu palīdzēt demokrātiski veidot mūsu valsti," norādīja ministre, piebilstot, ka citu valstu, piemēram, Kanādas prakse parādījusi, ka šāds skatījums var būt būtisks kvalificētu darbinieku piesaistīšanā.

Reformas projekts tagad tiks nosūtīts izskatīšanai Vācijas federālajā zemēm un pašvaldību asociācijām.