Vācija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara nosūta pastāvīgus karavīrus uz citu NATO valsti

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šo soli nosauca par "vēsturisku dienu", kas apliecina uzticēšanos, atbildību un rīcību. Lai gan Vācijas karavīri Lietuvā atrodas jau kopš 2017. gada, šī brigāde būtiski padziļina Berlīnes iesaisti reģiona aizsardzībā. Jaunizveidotā 45. bruņutehnikas brigāde līdz 2027. gada beigām sasniegs pilnu kaujas gatavību ar apmēram 5000 karavīriem Ruklā un Rudņinkos.

Inaugurācijas dienā, neraugoties uz lietaino laiku, virs Viļņas centrālā katedrāles laukuma pārlidoja desmitiem militāro helikopteru. Mercs ceremonijā uzsvēra: "Aizsargāt Viļņu nozīmē aizsargāt Berlīni." Viņš norādīja, ka brigādes izvietošana ir daļa no plašākiem centieniem stiprināt Vācijas bruņotos spēkus, kas gadiem bijuši atstāti novārtā.

Vācija jau ir apņēmusies palielināt aizsardzības budžetu, pateicoties īpašam 100 miljardu eiro fondam, kas tiks izlietots līdz 2027. gadam. Turklāt Merca valdība plāno nodrošināt Bundesvēram nepieciešamo finansējumu, lai tas kļūtu par spēcīgāko konvencionālo armiju Eiropā.

Tikmēr Lietuva paziņojusi, ka jau no nākamā gada plāno aizsardzībai atvēlēt vairāk nekā 5% no IKP, kļūstot par pirmo NATO valsti, kas atbalstījusi šādu mērķi. Mercs norādīja, ka aliansei līdz 2032. gadam jācenšas sasniegt kopēju aizsardzības tēriņu mērķi — 3,5% IKP, papildus vēl 1,5% aizsardzības infrastruktūrai. "Šie skaitļi mums šķiet pamatoti un sasniedzami," viņš rezumēja.