Vācija stiprina militāro klātbūtni Baltijā bažās, ka Krievija var uzbrukt NATO jau tuvāko divu gadu laikā

"Amerikāņiem un eiropiešiem jābūt gataviem sliktākajam scenārijam – plaša mēroga Krievijas uzbrukumam NATO Baltijas valstīs," intervijā laikrakstam "The Times" sacīja jaunizveidotās Bundesvēra Atbalsta pavēlniecības vadītājs ģenerālis Geralds Funke.

Pēc Funkes teiktā, jebkura Krievijas militāra agresija Baltijas reģionā automātiski iesaistītu arī Vāciju, jo tās brigāde ir pastāvīgi dislocēta Lietuvā. Tam sekotu desmitiem tūkstošu NATO karavīru pārvietošana uz austrumu flangu caur Vācijas ostām un transporta koridoriem – arī hibrīduzbrukumu apstākļos.

Šādā scenārijā Vācija ieņemtu centrālo lomu kā NATO loģistikas mezgls, kā tas paredzēts slepenajā operatīvajā plānā OPLAN DEU. Kā raksta "The Wall Street Journal", šis aptuveni 1200 lappušu dokuments izstrādāts pirms vairāk nekā divarpus gadiem un tagad tiek ieviests "pilnā ātrumā".

Lietuva: iespējams arī ierobežots militārs scenārijs

Krievijas draudu iespējamību atzina arī Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņs, apmeklējot Vācijas operatīvo pavēlniecību Švīlovzē.

"Krievijas uzbrukums ir iespējams, taču ticamāks ir ierobežots militārs solis, lai pārbaudītu Eiropas drošības arhitektūru un NATO vienotību," viņš sacīja.

Šajā kontekstā pērn Viļņas rātsnamā tika atklāta piemiņas plāksne ar Vācijas kanclera citātu: "Lietuvas drošība ir arī mūsu drošība. Viļņas aizsardzība ir Berlīnes aizsardzība." Šie vārdi izskanēja kanclera runā 2023. gada maijā, uzrunājot Vācijas brigādi Lietuvā.

Pastāvīga Vācijas brigāde ārpus valsts

Lai stiprinātu Lietuvas drošību, Vācijas valdība 2023. gadā pieņēma bezprecedenta lēmumu – pirmo reizi pastāvīgi izvietot Bundesvēra kaujas brigādi ārpus Vācijas. Tā ir 45. bruņotā brigāde, dēvēta arī par "Lietuvas brigādi".

Pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministri Ingu Ruginieni Berlīnē 29. janvārī Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs uzsvēra: "Šī brigāde nav politisks simbols, bet gan reāls militārs ieguldījums atturēšanā un aizsardzībā."

Lielākā daļa brigādes tiks izvietota Rūdninkos, aptuveni 30 kilometru attālumā no Baltkrievijas robežas. Struktūrā tiks integrēta arī Vācijas vadītā NATO kaujas grupa, kas bāzējas Ruklā Lietuvas centrālajā daļā.

Līdz 2027. gadam Lietuvā pastāvīgi paredzēts izvietot ap 4800 karavīru un aptuveni 200 civilos darbiniekus. Jau šobrīd uz vietas dienestu pilda ap 500 cilvēku, norādīja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Viņš apstiprināja, ka 29. janvārī brigādes pakļautībā nodots 203. tanku bataljons no Augustdorfas un 122. mehanizētās kājnieku bataljons no Obervīhtahas.

"Mēs ievērojam grafiku. Brigāde aug un trenējas uz vietas. 2026. gads būs īpaši intensīvs mācību gads," sacīja Pistoriuss.

Ministrs pateicās Lietuvai par infrastruktūras izbūvi, īpaši Rūdninku militārās pilsētiņas projektu, kurā līdz 2027. gada beigām būs iespējams izvietot līdz 3000 karavīru.

NATO vērtējums: Krievija var būt spējīga uzbrukumam

Ģenerāļa Funkes vērtējums saskan ar NATO kopējo draudu analīzi. Alianse, balstoties uz izlūkdienestu datiem, lēš, ka Krievija līdz 2028.–2029. gadam varētu būt spējīga mobilizēt līdz 1,5 miljoniem karavīru.

Vācijas bruņoto spēku inspektors Karstens Breiers gan uzsvēris, ka tas nenozīmē neizbēgamu uzbrukumu, bet gan potenciālu spēju to īstenot.

Lai sasniegtu tā dēvēto "kara gatavību", Vācija plāno līdz 2029. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz gandrīz 153 miljardiem eiro.