Vācijas darba devēji un arodbiedrības vienoti iebildumos pret ES Krievijas gāzes boikotu

Daudzi pieprasa Vācijā tāpat kā visā ES aizliegt Krievijas gāzes importu pēc valsts iebrukuma Ukrainā februārī. Taču Vācijas darba devēji un arodbiedrības pirmdien, 18. aprīlī, paziņoja, ka iebilst pret šādu soli, sakot, ka tas novedīs pie darbavietu zaudēšanas un rūpnīcu slēgšanas ES lielākajā ekonomikā.

"Straujš gāzes embargo izraisītu ražošanas zudumu, slēgšanu, turpmāku deindustrializāciju un ilglaicīgu darba vietu zaudēšanu Vācijā," DGB arodbiedrību konfederācija pirmdien kopīgā paziņojumā sacīja BDA darba devēju grupas priekšsēdētājs Rainers Dulgers un BDA darba devēju grupas priekšsēdētājs Reiners Hofmans.

Viņi piebilda, ka, lai gan ES sankcijas ir vajadzīgas spiediena izdarīšanai uz Krieviju, taču jāsamazina to ietekme uz tiem, kas tās nosaka. "Pašreizējā diskusijā mēs to neredzam," viņi teica.

ES ministri pašlaik apspriež iespējamo Krievijas naftas embargo, jo Ukrainas vadītāji apgalvo, ka ieņēmumi no enerģijas pārdošanas finansē Krievijas karadarbības Ukrainā. Tas notika pēc ES aprīlī pieņemtā lēmuma aizliegt Krievijas ogļu importu.

Vācija tāpat kā Itālija, Ungārija un Austrija ir ļoti lielā mērā atkarīgas no Krievijas enerģētikas un Vācija ir bijusi viena no atturīgākajām ES dalībvalstīm, kas nosaka sankcijas gāzes un naftas importam no valsts.

Kā nozīmīgs ražošanas centrs Vācija ir līdz šim pretojusies aicinājumiem nekavējoties pārtraukt un paziņojusi, ka tā vietā plāno līdz gada beigām pakāpeniski pārtraukt Krievijas naftas importu un līdz 2024. gada vidum lielāko daļu Krievijas gāzes importa.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs brīdinājis, ka pēkšņa Krievijas gāzes piegādes pārtraukšana iegrūdīs "visu Eiropu recesijā".

Analītiķi saka, ka ES boikots Krievijas enerģētikai izraisītu augstākas enerģijas cenas, kaitējot patērētājiem, kuri jau saskaras ar rekordlielu ES inflāciju 7,5% apmērā.

Tomēr Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks saka, ka valsts jau ir samazinājusi savu atkarību no Krievijas enerģijas kopš iebrukuma Ukrainā. Krievijas naftas imports ir samazinājies no 35% līdz 25%, bet gāzes imports no 55% līdz 40%, viņš sacīja.

Neraugoties uz plaši izplatītajām ekonomiskajām sankcijām pret Krievijas bankām un privātpersonām, ES turpina sūtīt Krievijai aptuveni 850 miljonus dolāru dienā naftas un gāzes iegādei, pat, ja ES valdības nosoda karu Ukrainā. ES 27 valstis aptuveni 40% no dabasgāzes iegūst no Krievijas un aptuveni 25% no naftas.