Vai NATO spētu izdzīvot bez ASV?

ASV prezidenta Donalda Trampa mainīgā attieksme pret Ukrainu un Krievijas diktatora Vladimira Putina atgriešana uz politiskās skatuves ir radījusi bažas par to, vai ASV turpinās aizstāvēt savus sabiedrotos, ja tie nemaksās. Tomēr NATO eksperti uzskata, ka alianses spēks nebūt nav atkarīgs tikai no ASV, jo tai ir vairāk nekā miljons karavīru un moderns bruņojums no 31 citas valsts. NATO ir arī pietiekami bagāta un tehnoloģiski attīstīta, lai aizstāvētu sevi pat bez ASV atbalsta.

Pēc NATO finanšu pārskata, lielākās iemaksas alianses budžetā nāk no ASV un Vācijas, katra ieguldot gandrīz 16%. Taču analītiķi norāda, ka Eiropai nebūtu jāuztraucas par ASV ieguldījuma zaudēšanu, ja Eiropas valstis apvienosies un iegādāsies nepieciešamo aprīkojumu. Kā norādījis Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta (IISS) izpilddirektors Bens Šrērs, Eiropa ir spējīga nodrošināt savu aizsardzību: "Eiropai vienai pašai (joprojām) ir spēja savākt nepieciešamos resursus, lai sevi aizstāvētu, jautājums ir tikai par to, vai tā to vēlas," sacīja Šrērs.

Saskaņā ar pētniecības institūta Bruegel un Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto pētījumu, Eiropai aizsardzības investīcijās ik gadu ir jāiegulda aptuveni 250 miljardi eiro, lai nodrošinātu sevi bez ASV atbalsta, un šo summu bloks varētu segt, ņemot vērā tā ekonomisko spēku.

Šie izdevumi, kas atbilst 1,5 % no ES iekšzemes kopprodukta, ļautu Eiropai mobilizēt aptuveni 300 000 karavīru, lai sevi aizstāvētu pret Krieviju, teikts pētījumā.

Noskaties: Baltija ir "sarežģīts reģions" – Tramps izsakās par NATO austrumu flangu un sola turpmāku atbalstu

Pētījumā arī pausts aicinājums veidot ciešāku koordināciju un kopīgus iepirkumus, norādot, ka, neraugoties uz Eiropas finanšu līdzekļiem, aizsardzības koordinācija kontinenta iekšienē joprojām ir liela problēma starp valstu bruņotajiem spēkiem.

Lielākā daļa Eiropas valstu ir saskārušās ar ASV prezidenta Donalda Trampa pastiprinātu spiedienu vēl vairāk palielināt militārās spējas, un viņa aizsardzības ministrs brīdināja Eiropu neuzskatīt Ameriku par "naudas žūksni", liekot tai uzņemties atbildību par savu aizsardzību.

Jaunais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs arī apšaubījis Vašingtonas turpmāko klātbūtni NATO, savukārt ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs visām NATO dalībvalstīm noteicis termiņu līdz jūnijam, kad pilnībā jāsasniedz mērķis aizsardzības izdevumiem 2% no IKP.

Bruegel un Ķīles pētījumā ierosināts palielināt Eiropas aizsardzības izdevumus no pašreizējiem 2% līdz pat 4% no IKP gadā. Pusi no šīs summas varētu finansēt no kopīga Eiropas parāda un izmantot kopīgiem iepirkumiem, bet pārējo daļu varētu segt valsts līmenī, norāda autori.

Pētījumā norādīts, ka Maskava kopš Ukrainas kara ir ievērojami palielinājusi savas militārās spējas, minot aptuveni 700 000 karavīru mobilizāciju Ukrainā un strauju tanku un bruņumašīnu ražošanas pieaugumu.

Tas parādīja, ka 50 papildu brigādēm Eiropā būtu nepieciešami 1400 jauni galvenie kaujas tanki un 2000 kājnieku kaujas mašīnu, un šis skaits pārsniegtu visu Vācijas, Francijas, Itālijas un Lielbritānijas sauszemes spēku pašreizējos krājumus.

"No ekonomiskā viedokļa tas ir paveicams… Tas ir daudz mazāk, nekā bija jāmobilizē, lai pārvarētu krīzi, piemēram, COVID pandēmijas laikā," paziņojumā teica pētījuma līdzautors Guntrams Volfs.