Vai Šolcs kāpj uz Merkeles grābekļa: Vācijas kanclers pirmais aizsteidzies uz Ķīnu

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins piektdien Pekinā uzņēma Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Pretrunīgi vērtētā Šolca vizīte notiek vien dažas dienas pēc tam, kad Sji nostiprinājis savu varu, un laikā, kad starp Rietumiem un Pekinu valda liela spriedze dažādos jautājumos, sākot no Taivānas līdz cilvēktiesību pārkāpumiem.

Līdz ar Šolcu Pekinā ieradās arī Vācijas uzņēmēju delegācija, pasvītrojot, ka vizītes uzmanības centrā ir ekonomiskās sadarbības jautājumi.

Atzinīgi Vācijas kanclera vizīti Pekinā novērtējuši Ķīnas valsts plašsaziņas līdzekļi.

Chinese President Xi Jinping will soon meet German Chancellor Olaf Scholz on Friday at the Great Hall of the People in Beijing. pic.twitter.com/zjs4DqNV5f

— Global Times (@globaltimesnews) November 4, 2022

Aicinājis Pekinu "spiest" uz Maskavu

Pirms arī pašā Vācijā kritizētās vizītes Šolcs bija solījis "atklātu sarunu" ar Ķīnas līderiem par vairākiem jautājumiem, tostarp par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Mēs esam sanākuši kopā lielas spriedzes laikā," Šolca vizītes atklāšanas runā sacīto citē Vācijas ziņu aģentūra DPA. "Īpaši vēlos uzsvērt Krievijas karu pret Ukrainu, kas rada daudzas problēmas noteikumos balstītajai mūsu pasaules kārtībai."

Abu valstu līderu tikšanās bija slēgta presei, – norāda Vācijas žurnālisti.

Xi-Scholz meeting was closed to press apart from our pool camera – which was kept well away pic.twitter.com/JEBARZLF3Y

— Richard Walker (@rbsw) November 4, 2022

Preses konferencē Šolcs medijiem sacīja, ka aicinājis Pekinu izmantot savu "ietekmi" uz Kremli. "Es sacīju prezidentam, ka ir svarīgi, lai Ķīna izmantotu savu ietekmi uz Krieviju," medijiem sacīja Vācijas kanclers. "Mēs vienojāmies, ka draudēt ar kodoltriecieniem ir bezatbildīgi un bīstami," viņš piebilda.

Tikmēr ne Ķīnas prezidents, ne arī premjers, kuram arī bija tikšanās ar Vācijas kolēģi, savās piezīmēs par notikušajām sarunām tieši nepieminēja Krieviju.

Tiesa, kā vēsta Ķīnas valsts raidorganizācija CCTV, Sji "norādīja, ka Ķīna atbalsta Vāciju un ES, kam ir svarīga loma miera sarunu veicināšanā un līdzsvarotas, efektīvas un ilgtspējīgas Eiropas drošības sistēmas izveides veicināšanā."

Starptautiskajai kopienai būtu "jāaicina visas iesaistītās puses ievērot racionalitāti un atturību, pēc iespējas drīzāk veidot tiešus kontaktus un radīt apstākļus sarunu atsākšanai [un] kopīgi iebilst pret kodolieroču izmantošanu vai draudiem tos izmantot," citēts Sji.

Jāpiebilst, ka Pekina ir atteikusies nosodīt Maskavu par iebrukumu Ukrainā un oficiāli atbalstījusi Kremļa apgalvojumus, ka konfliktu izprovocējusi ASV un NATO politika.

Citi "sarežģītie" jautājumi

Līdzīgi kā ASV un daudzas rietumvalstis Šolcs apliecināja, ka Berlīne attiecībā uz Taivānu ievēro "vienas Ķīnas principu", taču brīdināja, ka jebkādas izmaiņas pašreizējā stāvoklī var notikt tikai miermīlīgā un dialoga ceļā, – vēsta Vācijas sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle".

Pagājušajā nedēļā Ķīna nosodīja Vācijas likumdevēju delegācijas vizīti Taivānā. Bundestāga deputāti pauda bažas, ka Pekina varētu iebrukt salā.

Šolcs Pekinā uzsvēris arī cilvēktiesību jautājumus, uzsverot, ka "tā nav iejaukšanās Ķīnas iekšējās lietās". Kā vēstīts, nesenā ANO ziņojumā atzīts, ka Ķīnas veiktie cilvēktiesību pārkāpumi Siņdzjanā varētu būt pielīdzināmi noziegumiem pret cilvēci.

Vai ekonomiskā "mīla" nav pārāk cieša?

Ķīna ir Vācijas lielākā tirdzniecības partnere, un Vācijas uzņēmumi šajā valstī investē lielas summas. Septembrī "BASF" ķīmijas koncerns atklāja lielu rūpnīcu Ķīnas dienvidos. Līdz 2030.gadam uzņēmums plāno investēt desmit miljardus eiro. Paredzams, ka līdz desmitgades beigām divas trešdaļas "BASF" pārdošanas apjoma pieauguma nodrošinās Ķīna.

Arī Vācijas autobūves uzņēmumi aktīvi investē Ķīnā. "Volkswagen" tur pārdod 40 procentus savu automobiļu. Koncerns atteicās slēgt savu rūpnīcu Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā pēc tam, kad ANO atklāja, ka Ķīnas iestādes šajā reģionā plaši pārkāpj cilvēktiesības un izmanto piespiedu darbu. Pagājušajā nedēļā aģentūra "Reuters" ziņoja, ka "VW" plāno izveidot lielu kopuzņēmumu ar Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu "Horizon Robotics", investējot 2 miljardus eiro.

Šolca vizītes priekšvakarā pagājušajā nedēļā lielu ažiotāžu izraisīja Vācijā noslēgtais darījums ar Ķīnas valstij piederošo konteineru pārvadājumu uzņēmumu "Cosco". Uzņēmums plāno iegādāties Hamburgas ostas konteineru termināļa akciju daļu, kas Vācijā ir klasificēta kā kritiskā infrastruktūra. Kanclers Šolcs piekrita darījumam, neraugoties uz ekspertu brīdinājumiem un atsevišķu savas valdības locekļu iebildumiem.

Vācijas un Ķīnas ekonomikas ir tika cieši saistītas, ka pat Šolca koalīcijas valdībā pastāv bažas, ka attiecības ir pārāk ciešas. Ārlietu ministre Annalēna Bērboka nesen norādījusi, ka nedrīkst atkārtot pagātnē pieļautās kļūdas ar Krieviju.

Attiecībā uz Ķīnu Federālais izlūkošanas dienests nesen brīdināja, ka Vācija ir nonākusi "sāpīgā atkarībā" no valsts, kas "pēkšņi ir pārstājusi būt labvēlīga".

Tiesa, Vācijas valdība nākamgad plāno ieviest jaunu stratēģiju attiecībām ar Ķīnu, kas paredzēs kritiskāku pieeju Pekinai nekā iepriekšējās kancleres Angelas Merkeles laikā.

Šolcs: "Tas ir labi un pareizi". Bet, vai tā ir?

"Dāmas un kungi, tas ir labi un pareizi, ka es šodien esmu šeit," piektdien, uzrunājot medijus Pekinā, sacīja Šolcs. Viņš uzstāja, ka tiešās sarunas ar Ķīnas vadītājiem ir "vēl jo svarīgākas" pēc ilgā pārtraukuma, ko daļēji izraisīja COVID-19 pandēmija.

Šolcs uzsver nepieciešamību turpināt Vācijas ekonomisko sadarbību ar Ķīnu.

Baltijas valstis un dažas citas bijušās padomju bloka valstis ir kļuvušas bažīgākas par Ķīnas pieaugošo ekonomisko ietekmi Eiropā, jo īpaši ņemot vērā to, ko Sji nesen nosauca par Pekinas "neierobežotu" draudzību ar Maskavu.

ES samitā Briselē 21. oktobrī, kas bija veltīts attiecībām ar Ķīnu, Baltijas valstis norādīja, ka Rietumiem ir svarīgi runāt ar Pekinu "vienā balsī".

Vācijas un Ķīnas ekonomisko saišu nostiprināšana raisījušas neizpratni un neapmierinātību ar Vācijas vadību ne tikai no ES, bet arī ASV puses, kuras vēlētos redzēt lielāku rīcības koordināciju no Berlīnes puses.

"Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu uzvedība attiecībā uz Ķīnu (..) mainītos tā, lai tā būtu vairāk koordinēta, nevis individuāli vadīta, kā to acīmredzot vēlas Ķīna," pirmdien intervijā aģentūrai "Reuters" sacīja ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Bet kāda augsta ASV amatpersona izdevumam "The Washington Post" par neseno Vācijas un Ķīnas ostas darījumu sacīja, ka tas "apstiprina, ka Šolcs un viņa komanda patiešām nav mācījušies no Krievijas un Ukrainas". Amatpersona salīdzināja, ka argumenti par riskiem ir kā "atkārtojums" debatēm par "Nord Stream 2" – pretrunīgi vērtēto Krievijas gāzes cauruļvadu, ko Vācijas amatpersonas gadiem ilgi skaidroja kā tīri komerciālu privātu darījumu.

Šolcs apgalvo, ka viņš savu braucienu uz Ķīnu ir saskaņojis ar ES, Franciju un ASV. Francijas laikraksts "Le Monde" ziņoja, ka prezidents Emanuels Makrons esot ierosinājis doties kopā ar Šolcu uz Ķīnu, tāpat kā Makrons un Merkele 2019.gadā kopīgi uzņēma Sji.

Taču Francijas valdība esot mudinājusi Makronu doties uz Pekinu vēlāk, lai izvairītos no šķietama atbalsta Sji jaunajai varas nostiprināšanai, rakstīja "Politico".