Vienīgās Eiropas siāmas dvīnes ir pierādījušas, ka arī ārsti mēdz kļūdīties

Lai gan abām meitenēm ir savas unikālās personības un garastāvokļi, viņas ir atkarīgas viena no otras, lai izdzīvotu. "Kad tev jau no paša sākuma saka, ka nākotnes nav, tu dzīvo tikai tagadnei," saka viņu tētis Ibrahims.

Apvienotajā Karalistē siāmas dvīņi ir reti sastopami – viens no 500 000 dzimušajiem. Aptuveni puse no tiem piedzimst nedzīvi, bet vēl trešdaļa mirst 24 stundu laikā pēc dzimšanas.

Tāpēc Mariemes un Ndeijes septiņu gadu jubileja ir svētki ne tikai meiteņu vecākiem, bet arī ārstiem, kas par viņām rūpējušies.

Mariemei un Ndeijai ir viens pāris kāju un viens iegurnis, bet katrai ir muguras smadzenes un sirds. Viņas aprūpē visu diennakti, bet kopā ar draugiem mācās parastajā skolā Velsas dienvidos. "Viņas ir cīnītājas un pierāda, ka visi kļūdās," teica Ibrahims.

"Manas meitas ir ļoti atšķirīgas. Marieme ir ļoti klusa, introverta personība, bet Ndeije ir pavisam citāda, viņa ir ļoti neatkarīga. Es neizlikšos, ka tas ir viegli, bet tā ir milzīga privilēģija. Tu jūties laimīgs, ka esi liecinieks šai nemitīgajai cīņai par dzīvību."

Kad 2016. gadā Senegālā piedzima siāmas dvīnes, viņu vecāki bija gaidījuši vienu bērnu. Ārsti negaidīja, ka meitenes spēs izdzīvot ilgāk par dažām dienām.

Senegālas ārsti uzskatīja, ka viņu labākā izdzīvošanas iespēja ir atdalīšana. Pēc zvanīšanas slimnīcām visā pasaulē, lūdzot palīdzību, ģimene 2017. gadā ieradās Apvienotajā Karalistē, lai ārstētos Londonas slimnīcā.

Ibrahims cerēja, ka slavenā bērnu slimnīca, kurā atdalīts vairāk siāmas dvīņu nekā jebkur citur pasaulē, spēs viņas atdalīt un viņas varēs atgriezties mājās pie saviem brāļiem un māsām Dakārā – taču tas neizdevās.

Testos atklājās, ka Mariemes sirds ir pārāk vāja, lai veiktu sarežģīto operāciju, un viņa to nepārdzīvos. Ibrahims un milzīga medicīnas ekspertu komanda ilgi apsprieda sarežģīto lēmumu, vai meitenes atdalīt. Galu galā tika nolemts, ka vislabākais risinājums būtu viņas neatdalīt.

"Tas nozīmēja nogalināt vienu no maniem bērniem otra dēļ, to es nevaru darīt," toreiz teica Ibrahims. Es nevaru atļauties sev izvēlēties, kurš tagad dzīvos un kurš mirs."

Tā kā viņu mamma atgriezās Āfrikā, lai rūpētos par pārējiem bērniem, Marieme, Ndeije un Ibrahims palika Apvienotajā Karalistē, lai saņemtu medicīnisko aprūpi, un visi trīs pārcēlās uz Kārdifu.

"Es vēlos, lai viņām būtu normāla dzīve, lai viņas varētu spēlēties un smieties kopā ar bērniem, iegūt draugus un attīstīties kā personības. Viņām nav no neviena jāslēpjas, un tas, ka viņas mācās vispārizglītojošajā skolā, parāda, ka viņas ir daļa no sabiedrības, un viņām ir paveicies, ka var būt daļa no šīs kopienas," teica Ibrahims.

Nākamais izaicinājums Mariemei un Ndeijai ir mēģināt nostāties un staigāt. Pašlaik viņām tas izdodas aptuveni 20 minūtes katru dienu, izmantojot palīglīdzekļus.