Zelenskis: Esmu no sirds pārliecināts, ka uzvarēsim

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica, ka ik diena Ukrainā ir grūta, valstī ir cilvēki, kam šī diena ir pēdējā – valsts pilsoņi, kas iet aizstāvēt Ukrainu un maksā par to augstāko cenu – dzīvību. Pēc viņa teiktā, EP plenārsēdes zālē redzētais un dzirdētais liecina par vienotību, saliedētību, un viņam ir prieks, ka Ukraina var būt vienota, saliedēta kopā ar visām ES dalībvalstīm. Taču cena par to ir daudz par augstu – "tūkstošiem nogalināto, divas revolūcijas, karš, piecas dienas pilna apmēra Krievijas invāzijas". Paredzams, ka vēl vairāk Ukrainas cilvēku ies bojā.

Ko par pašreizējo situāciju Ukrainā pastāstīja Zelenskis?

Zelenskis pastāstīja, ka 1. marta rīts Ukrainā bija traģisks, – divas raķetes tika Harkivā pie Krievijas robežas. Tā esot pilsēta, kurā izsenis dzīvojuši daudz krievu, ar kuriem Ukrainai ir labas un siltas attiecības. Tajā ir lielākais universitāšu skaits valstī, kurās aug un mācās jaunieši – "spoži talanti, gudri un prātīgi". Vienmēr pilsētā notikuši svētki un svinības. Harkivai ir arī lielākais laukums šāda veida svinībām Eiropā – "Brīvības laukums", ko šorīt divas raķetes sabombardēja. Tā ir cena, ko nākas maksāt par brīvību, rit cīņas par Ukrainas zemi un valsts brīvību. "Ukrainas iedzīvotāju dzīves kara dēļ ir salūzušas, taču ikviens tās kvadrātmetrs ir aizstāvēšanas vērts. Neviens mūs nesalauzīs, esam spēcīgi, esam ukraiņi, gribam redzēt bērnus uzaugam, dzīvus," uzsvēra Ukrainas prezidents.

Kādu rīcību no ES sagaida Ukraina?

"Ticu, ka upurējam savus labākos, vērtīgākos un spēcīgākos cilvēkus. Ukraiņi ir neticami izcila tauta, nereti mēdzam teikt, ka uzvarēsim visus. Tāpēc priecājos, ka ne tikai runājat, bet saredzat situāciju. Esmu no sirds pārliecināts, ka uzvarēsim. Ir teiciens, ka ukraiņi izdara Eiropas izvēli, virzāmies turp, tas ir tas, ko vēlamies," pauda Ukrainas prezidents, aicinot pierādīt ES, ka tā nenodos Ukrainu un nekavējoties izskatīt pieteikumu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES), kā arī izdarīt pareizo izvēli šajā kontekstā.

Viņš atgādināja, ka februāra pēdējā dienā Ukrainā Krievijas karaspēka darbību dēļ gāja bojā 16 bērni, mierīgie civiliedzīvotāji. "Tauta ir pārliecības pilna, turpinām cīņu, cīnāmies par tiesībām, brīvību un dzīvību, izdzīvošanu, kas varbūt ir augstākā motivācija visam. Eiropa ar mums būs tikai spēcīgāka, bet Ukraina bez jums būs vientuļa. Esam pierādījuši, ka esam vismaz tik daudz vērti kā jūs, pierādiet, ka esat ar mums, ka nenodosiet mūs, esat eiropieši vārda vistiešākajā nozīmē, un tad Eiropas dzīvesveids uzvarēs nāves, ieročus, slava Ukrainai," aicināja Zelenskis.

Ukrainas Saeimas priekšsēdētājs aicināja ES domāt stratēģiski atbalstīt ES vienotību un Ukrainu, izveidojot starptautisku savienību un parādot vienotāku Eiropu nekā jebkad iepriekš. Viņš teica, ka pašreizējā agresija šādā apmērā nav bijusi nekad – "nav mazu valstu un mazu tautu, domāju, ka Ukraina pēdējās dienās to pierādījusi. Atcerēsimies par Eiropas nākotni kritušos, nevar būt nedalāma Eiropa bez Ukrainas," pauda Ukrainas Saeimas priekšsēdētājs.

Kāda ir Eiropadomes nostāja saistībā ar pieteikumu par Ukrainas uzņemšanu ES?

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, komentējot Zelenska sniegto informāciju par notiekošo Ukrainā, teica, ka tas "liek sirdīm sarauties sāpēs un ka situācija ir nopietna un prasa nopietnus lēmumus", kas padomei ir jāpieņem. "Diemžēl Eiropas teritorijā ir sācies karš, tiek lietas asinis. Tas ir pilnīgi nepamatots un brutāls karš, ko Putins attaisno ar meliem. Viņš to izdarīja tikai tāpēc, ka ukraiņu tauta izvēlējās brīvību un neatkarību. Starptautiski likumi, demokrātija, cilvēktiesības tiek apdraudētas, tas ir ģeopolitiskais terorisms," strikts bija Mišels.

Viņš apliecināja Eiropadomes atbalstu Ukrainu, norādot, ka jāaizsargā miers, ir jābūt spēcīgiem, saliedētiem un kopā ar G7 un ANO jākoordinē centieni aizstāvēt Ukrainu, kam ir gatavas arvien vairāk valstu, nākot klajā ar vienotu vēstījumu Krievijai – "beidziet karu, dodieties atpakaļ mājās, lai varētu sākt sarunas". "Esam gatavi atbalstīt Ukrainu, tās tautu, uzsaku tautas drosmi, apņēmību, mūsu pienākums veikt pareizās izvēles īstajā brīdī," sacīja Mišels, piebilstot, ka operatīvi jāsagatavo atzinumu un padomei jāizskata Ukrainas simboliskais, politiskais un likumiskais lūgums par Ukrainas uzņemšanu ES, jāveic pareizā izvēle aukstasinīgi, apņēmīgi, atminoties Zelenska lūgumu, kas visus aizkustināja.

Šarls Mišels

Eiropadomes priekšsēdētājs

"Putins domāja, ka Eiropu padarīs vājāku, bet kļūdījās, domājot, ka neko nedarīsim, būsim pasīvi, meklēsim ieganstus radikālu lēmumu nepieņemšanai. Ukraiņi ir spēcīgi, demokrātija, brīvība tiesiskums ir vērtības, un Krievija ir kļūdījusies."

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola EP sēdē uzsvēra, ka Ukrainā ir karš, ko Eiropa nesāka un neprovocēja, neiedomājama invāzija pret suverēnu un neatkarīgu valsti. "EP vārdā visstingrākajos vārdos nosodu Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, izsakot visdziļāko līdzjūtību cietušajiem. Celsimies kājās, nenovērsīsimies, brīdī, kad tie, kas cīnās par vērtībām, skatās [Vladimiram] Putinam acīs, mēs sauksim viņu pie kārtības, pie tiesas un taisnības tāpat kā [Aleksandru] Lukašenko," pauda Metsola.

Viņa pateicās Ukrainas prezidentam par to, ka viņš ir parādījis pasaulei, "ko nozīmē celties kājās un atgādinājis par tiem draudiem, ko nozīmē samierināšanās". Viņa teica, ka Ukrainas cilvēki pierāda pasaulei, ka Eiropas dzīvesveids ir aizstāvēšanas vērts, lai par to maksātu. Daļai Eiropas, atminoties dzīvi okupācijas važās, ir vērts rīkoties, lai paši un nākamās paaudzēs būtu brīvas. Viņa atgādināja, ka Eiropa ir nākusi klajā ar atbildi Krievijas iebrukumam Ukrainā – valstij tuvās kaimiņvalstis uzņēmušas 1000 000 bēgļu, īstenotas bezprecedenta sankcijas pret Krieviju, Ukraini piedāvāti ieroči, Krievijas oligarhu privātās lidmašīnas deklarētas par negaidītām Eiropā, Krievijas bankas atslēgtas no SWIFT. Arī Eiropas sporta organizācijas parādījušas savu nostāju.

Kāda ir Eiropas nostāja par tālāko rīcību kopumā?

Viņa pauda pārliecību, ka Eiropa ir gatava doties vēl tālāk. "Atzīstam Ukrainas Eiropas perspektīvu un atzinīgi vērtējam Ukrainas iestāšanos pieteikumu ES, saprotam un atzīstam šos mērķus," viņa sacīja, uzsverot, ka Eiropa nedrīkst turpmāk uzņemt Kremļa naudu, Putina oligarhiem nebūs vairs miera ostas Eiropā, bet Putina draugiem netiks pārdotas Eiropas pases. Eiropai jāvirzās uz reālu drošības un aizsardzības savienību, jācīnās pret Kremļa dezinformācijas kampaņu. Neitralitāti saglabāt nedrīkst.

Jau ziņots, ka EP priekšsēdētāja Roberta Metsola un EP politisko grupu vadītāji Priekšsēdētāju konferences ārkārtas sanāksmē nolēma 1. martā plkst. 13.00 Briselē rīkot ārkārtas plenārsēdi, lai apspriestu EP reakciju uz Krievijas 24.februāra iebrukumu Ukrainā un pieņems rezolūciju.

Vēlāk tika paziņots, ka EP ārkārtas plenārsēdē uz plkst. 13.30 attālināti ar uzrunu pieslēgsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Metsola 24. martā sasauca EP Priekšsēdētāju konferenci, lai apspriestu reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kurā pausts, ka Ukraina ir neatkarīga un suverēna valsts, tās teritoriālā nedalāmība nav apspriežama. Iebrukums ir nepamatots un nelikumīgs. Tas apdraud Eiropas un visa reģiona stabilitāti, kā arī uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Uzbrukums ir vērsts pret mūsu demokrātiskas sabiedrības modeli. Tas nevar palikt bez atbildes. Priekšsēdētāju konference pauda pilnīgu solidaritāti un atbalstu Ukrainai un tās iedzīvotājiem.