Zinātnieki ceļ trauksmi par kūstošajiem ledājiem Jaunzēlandes apkārtnē

Marta beigās zinātnieku komanda pavadīja astoņas stundas, lidojot pāri ledāju virsotnēm un uzņemot tūkstošiem ledāju fotogrāfiju ikgadējai izpētei. Austrālijas Monašas universitātes profesors Endrjū Makintošs, kurš bija šadjā lidojumā, paziņojumā sacīja, ka ir "šokēts" par redzēto.

Viņš sacīja, ka daži no mazākajiem ledājiem lielā mērā ir pazuduši, savukārt slavenajiem Franča Jozefa un Foksa ledājiem vērojamas izteiktas samazināšanās pazīmes.

"Šā gada novērojumi pastiprina uzskatu, ka mēs turpinām redzēt ledus zudumu Dienvidalpos," intervijā "CNN sacīja Nacionālās ūdens un atmosfēras pētījumu institūta (NIWA) pētniecības organizācijas galvenais zinātnieks un aptaujas koordinatorsv Endrjū Lorijs.

Ledāji ir milzīgas ledus masas, kas uzkrājas kalnos un ap tiem. Tie palielinās aukstās, sniegotās ziemās un atkāpjas, kad temperatūra ir silta. Ledāji ir saldūdens avoti gandrīz 2 miljardiem cilvēku visā pasaulē, taču to straujā kušana rada milzīgu risku: ne tikai palielina nāvējošu pēkšņu plūdu risku, bet kūstošais ledus veicina jūras ūdens līmeņa celšanos.

Divus gadus ilgs, rekordliels karstums ir skāris ledājus – 2022. gads Jaunzēlandē bija visu laiku karstākais gads, pārspējot vien gadu iepriekš uzstādīto rekordu. Taču ledus samazināšanās tendence ir ilgtermiņa.

To ir grūti redzēt ar acīm, sacīja Lorijs, kurš ir piedalījies šajos pētījumos kopš 2009. gada. "Es redzu, ka šī mūsu dabiskās vides skaistā daļa "izslīd" caur mūsu pirkstiem. Un, ja esat jebkad redzējis ledāju, tie ir absolūti elpu aizraujoši un prātu satriecoši skati un maina dzīvi."

Sniegs ir kā ledāja krājdepozīts, buferis pret gaidāmo siltāko periodu. Kad pavasarī sākas ledus kušanas sezona, tam ir jāiziet šis jauna sniega "uzkrājumu kontam", iekams tas sasniedz ledāja ķermeni. Gados, kad kalnu sniega līnija pazeminās, ledājs var palielināties un virzīties tālāk lejup pa nogāzi – tam ir veselīgs līdzsvars. Bet, kad sniega līnija ir augstāka,  kušanai tiek pakļauta lielāka ledāja daļa, liecinot – tas saruks.

"Šobrīd mēs redzam straujas pārmaiņas kalnos, kas liecina, ka sniega līnijas kāpums paātrinās līdz ar ledus zudumu," sacīja Lorijs.

Klimata krīzei ir milzīga ietekme. "Galvenokārt temperatūras izmaiņas ietekmē ledāju darbību Jaunzēlandē," pastāstīja Velingtonas Viktorijas universitātes glacioloģe Laurena Vargo.

Saskaņā ar 2020. gada pētījumu, kam līdzautori ir Vargo un Lorijs, 2018. gadā, kas ir viens no sliktākajiem Jaunzēlandes ledāju rekordiem, līdz pat 10 reizēm biežāk kušanas iespējamību izraisīja klimata pārmaiņas.

"Turpinoties pašreizējai klimata sasilšanas tendencei, mēs turpināsim zaudēt vēl vairāk ledāju," sacīja Lorijs. Un tā ir globāla tendence. Līdz gadsimta beigām var izzust līdz pat puse pasaules ledāju, pat, ja tiks sasniegti ambiciozi klimata mērķi, liecina janvārī publicētie pētījumi," viņš teica.

Papildus klimata pārmaiņu ietekmei savu lomu spēlējušas arī dabiskās klimata izmaiņas, piemēram, neparasti garais silta ūdens periods Klusajā okeānā, kas atnesa siltāku jūras un gaisa temperatūru nekā vidēji, sekmējot ledāju kušanu.

Zinātnieku šā gada rezultāti tiks iekļauti ziņojumā par ledāju ilgtermiņa mainīgumu, kas tiks publicēts vēlāk šajā gadā.