Zviedrija drīzumā cer kļūt par "no cigarešu dūmiem brīvu" valsti

Lai izskaustu kaitīgo ieradumu, Zviedrijā aizliegts smēķēt autobusu pieturās, vilcienu peronos, pie slimnīcām un citām sabiedriskām ēkām. Tāpat, kamēr lielākajā daļā Eiropas smēķēšana nav ļautu bāros un restorānos, Zviedrija 2019. gadā spēra soli tālāk, to aizliedzot arī uz āra terasēm un citām atpūtas zonām.

AP atzīmē, ka Zviedrija, kurā ir zemākais smēķētāju īpatsvars visā Eiropas Savienība (ES), ir pavisam tuvu tam, lai varētu sevi pasludināt par "’no smēķētājiem brīvu’’ valsti – aplēsts, ka zviedru ikdienas smēķētāju skaits ir mazāk par 5% (valstī kopumā ir ap 10,5 miljoni iedzīvotāju).

2019. gada "’Eurostat’’ dati rāda – vien 6,4% zviedru, kas vecāki par 15 gadiem, smēķēja katru dienu. Tas ir zemākais rādītājs ES un krietni zemāks arī par valstu bloka vidējo rādītāju, proti, 18,5%.

Daudzi eksperti smēķēšanas apkarošanas panākumu sasniegšanā atzinīgi vērtē gadu desmitiem ilgās pretsmēķēšanas kampaņas un tiesību aktus, kas tiešā veidā regulē kaitīgo ieradumu.

Tiesa, Dievs arī nav tik balts, kā to varbūt gribas mālēt. Vairāki eksperti norāda uz "’snusa’’ – bezdūmu tabakas izstrādājuma – izplatību Zviedrijā. Citviet ES tā tirdzniecība ir aizliegta, taču to ļauts izplatīt Zviedrijā kā cigarešu alternatīvu. AP izceļ, ka "’snuss’’ zviedriem ir tik mīļš, ka 1995. gadā, kad ES lēma par tā tirdzniecības aizliegumu visā valstu blokā, Zviedrija lūdza regulējumā iekļaut izņēmumu attiecībā pret sevi.

"’Tā ir daļa no zviedru kultūras, tas ir kā zviedru ekvivalents itāļu Parmas šķiņķi vai jebkuram citam kultūras ieradumam,’’ norāda Zviedrijā lielākā snusa ražotāja "’Swedish Match’’ pārstāvis Patriks Hildingsons.

Pēdējos desmit gados zviedru vidū ir pieaugusi snusa un nikotīna maisiņu, kas nesatur tabaku, lietošana no 11,2 līdz 13,7%.

Zviedrijas snusa ražotāji jau izsenis savus produktus uzskata par mazāk kaitīgu alternatīvu smēķēšanai un pieprasa atzinību palīdzībā pret cigarešu apkarošanu valstī. Taču vietējās veselības aizsardzības iestādes nelabprāt mudina smēķētājus pāriet uz snusu, jo arī tas ir atkarību izraisošs nikotīna produkts.

Pētniece un Stokholmas universitātes pasniedzēja Tove Marina Sohlberga norāda – Zviedrijas pretsmēķētāju politika ir ietekmējusi smēķēšanas un smēķētāju stigmatizāciju, izstumjot viņus no sabiedriskām vietām.

Viņa norāda, ka arī snuss tāpat kā smēķēšana rada nopietnus riskus veselībai, tostarp paaugstinātu sirds slimību, cukura diabēta un priekšlaicīgu dzemdību, ja to lieto grūtniecības laikā, risku. Tajā pašā laikā viņa tic – cilvēku atturēšanai no smēķēšanas var palīdzēt snusa un citu alternatīvu produktu piedāvāšana.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) gan mudina Zviedriju neskriet ratiem pa priekšu. Proti, Turkmenistāna ar tabakas lietošanas izplatību zem 5% apsteidz Zviedriju. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka sieviešu vidū smēķēšana ir gandrīz neeksistējošs ieradums, bet no vīriešiem smēķētāji ir 7%.

Līdzīgi kā citi eksperti arī PVO Zviedrijas panākumus saista ar tabakas kontroles pasākumu kombināciju, tostarp informatīvas kampaņas, reklāmas aizliegumus un atbalsta programmas tiem, kas vēlas atmest.

Tomēr PVO atzīmē – Zviedrijā tabaku lieto vairāk nekā 20% pieaugušo iedzīvotāju, ja pie "’tradicionālajiem’’ smēķētājiem pieskaita snusa un līdzīgu produktu lietotājus. Tas jau ir rādītājs, kas tuvāks vidējam pasaules rādītājam.

"’Pārslēgšanās no viena kaitīga produkta uz citu nav risinājums,’’ uzsver PVO.