Zviedrijas ārlietu ministrs: Vienošanās ar Turciju par atbalstu Zviedrijas dalībai NATO tiks izpildīta

Billstrems sacīja, ka jaunā Zviedrijas valdība izprot Turcijas bažas par kurdu separātistu bruņoto grupējumu Kurdistānas Strādnieku partija (PKK), ko Turcija, Eiropa un ASV uzskata par teroristu organizāciju.

"Kad runa ir par PKK, nebūs nekādu muļķību no Zviedrijas valdības," intervijā ziņu aģentūrai AP sacīja Billstrems, uzsverot, ka teroristu organizācijām nav tiesību darboties Zviedrijas teritorijā.

Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Zviedrija un Somija izšķīrās par atteikšanos no ilgstoši ievērotās neitralitātes politikas un izlēma pievienoties NATO.

Stokholma un Helsinki cerēja, ka iestāšanās procedūra aliansē risināsies ātri, taču Turcija to nobremzēja.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans apsūdzēja abas valstis par patvēruma sniegšanu PKK kaujiniekiem, tādējādi atbalstot terorismu.

NATO samitā jūnijā Somija un Zviedrija apņēmās neatbalstīt tos kurdu grupējumus Sīrijā, kurus Turcija uzskata par saistītiem ar PKK, un piekrita atcelta ieroču embargo, ko tās noteica Turcijai pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos 2019.gadā. Abas valstis arī apņēmās risināt jautājumu par Ankaras meklēto personu izdošanu un veikt apmaiņu ar informāciju.

"Viss, kas ierakstīts trīspusējā memorandā un par ko ir vienojušās visas trīs puses, būtu jāizpilda, tas ir jāpilda visām trim pusēm," sacīja Billstrems.

Šī vienošanās ļāva NATO oficiāli uzaicināt Somiju un Zviedriju iestāties aliansē.

Līdz šim abu valstu uzņemšanu NATO ratificējušas jau 28 no 30 dalībvalstīm. Uzņemšanas protokolu ratifikāciju nav pabeigusi vienīgi Turcija un Ungārija.