Zviedru ministres "trakā alerģija" liek vizīšu telpas izmēzt no banāniem; psihiatres komentārs

Zviedru izdevums "Expressen" vēsta, ka vairākos gadījumos Zviedrijas dzimumu līdztiesības ministrei, saņemot aicinājumu doties darba vizītē ārpus kabineta, darbinieki e-pasta vēstulēs lūguši nodrošināt, – lai telpās nebūtu ne miņas no banāniem. Šādu prasību e-pastā Brandbergas kolēģi izvirzīja pat Zviedrijas parlamenta spīkeram Andreasam Norlēnam, kurš ministri bija ielūdzis kafijas pauzē pārrunāt darba jautājumus.

Prasība – atbrīvot telpas no banāniem – elektroniskajās vēstules tiek pamatota ar Brandbergas spēcīgo alerģiju pret šo augli. "Brandbergai ir spēcīga alerģija pret banāniem, tāpēc mēs novērtētu, ja vietās, kur viņa uzturēsies, neatrastos banāni," teikts vēstulē, kas tika adresēta Zviedrijas tiesu administrācijai. Atbildes vēstulē tika solīts, ka tiks gādāts, lai tikšanās laikā telpā nebūtu banānu. Taču vēstulē apgabala administratīvajai padomei norādīts vēl tiešāk – telpās nedrīkst ienest banānus.

Par savām grūtībām, kas saistās ar banāniem, Brandberga publiski runājusi arī mikroblogošanas vietnē "X". 2000. gadā viņa norādījusi, ka viņai ir "pasaulē trakākā fobija no banāniem". Personīgi izdevuma "Expressen" izvaicāta, Brandberga arī atzinusi, ka grūtības ar banāniem sagādā nevis "spēcīga alerģija", bet gan fobija. Medijam viņa arī atklājusi, ka saņem profesionālu palīdzību.

Biežākie baiļu avoti – augstums un dzīvnieki

Nacionālā psihiskā veselības centra ārste Krista Mieze norāda, ka ne tikai bailes no kaut kā tik specifiska kā banāniem var ietekmēt cilvēku dzīvi. Piemēram, viņas praksē ir gadījumi, cilvēkam piedzīvojot nepārvaramas bailes no lidošanas ar lidmašīnu. Visbiežāk mēdz būt fobijas no augstuma, pārvietošanās sabiedriskajā transportā, braukšanas ar liftu, zirnekļiem, suņiem, čūskām un asiem priekšmetiem – adatām, kā arī citām medicīniskām manipulācijām.

"Fobija ir spēcīgas bailes no situācijas, kurā cilvēks var nonākt saskarsmē ar baiļu izraisītāju. Fobijām raksturīga nepārtrauktība. Nav tā, ka šodien ir bail, bet rīt – vairs nav bail," skaidro Mieze.

Speciāliste norāda, lai bailes sauktu par fobiju, tām ir jābūt ārkārtīgi spēcīgām – fobija ir nepārvarama trauksme. "Saskaroties ar fobiju izraisošo objektu, bieži sākas panikas lēkmes," skaidro Mieze. Tiek lēsts, ka pieci līdz 10 procenti sabiedrības locekļu savas dzīves laikā ir cietuši no fobijām. Sievietes ar tām saskaras divreiz biežāk, ja salīdzina ar vīriešiem.

Krista Mieze

Psihiatre

"Lielākā daļa fobiju sākas bērnībā. Piecu līdz deviņu gadu vecumā. Arī pēc 20 gadu vecuma tādas var sākties, un raksturīgi, ka tās ir ilgstošas, turpinās gandrīz visu dzīvi. Ja vien ar tām nestrādā. Pašas no sevis tās lielākoties nepāriet."

Ārstiem aizvien nav pilnībā skaidrs, kā fobijas rodas. Lielā daļā gadījumu fobijas attīstījušās cilvēkiem, kuri jau cieš no citiem psihiskās veselības traucējumiem. Viena no teorijām skaidro: cilvēks bērnībā pieredzējis apdraudējuma situāciju, kas bijusi tik spēcīga, ka šī baiļu sajūta atkārtojas arī neitrālās situācijās.

"Tas, vai attīstīsies fobija, atkarīgs arī no cilvēka temperamenta. Piemēram, bērnam piedzīvojot hronisku stresu bērnībā, fobiju attīstība ir lielāka," pastāsta Mieze.

Fobiju var mazināt ar terapiju

Speciāliste arī norāda, ka cilvēki, kuri cieš no dažādām fobijām, visbiežāk ārstu kabinetā nemaz nenonāk. Tā vietā viņi izvēlas izvairīties nonākt saskarsmē ar draudīgo situāciju. Piemēram, netuvosies banānu plauktiem, ja ir fobija no banāniem. Ceļojumā uz Portugāli no Latvijas dosies ar autobusu, ja baidās no lidmašīnas. "Izvairīšanās nav laba stratēģija, tā var izraisīt arī sociālās funkcionēšanas grūtības. Mēģinot aktīvi izvairīties no fobiskā stimula, fobija tikai pastiprinās," vērtē speciāliste.

Fobijas ir ārstējamas. Visbiežāk šim mērķim pielieto ekspozīcijas terapiju – pacientu pakāpeniski pakļauj fobiju raisošajam stimulam, līdz traucējums ir uzvarēts. Banānu gadījumā terapijas mērķis būtu ieraudzīt – auglis nav kaitējošs.

Izvairīšanās nav laba stratēģija, tā var izraisīt arī sociālās funkcionēšanas grūtības. Mēģinot aktīvi izvairīties no fobiskā stimula, fobija tikai pastiprinās," vērtē speciāliste. Piemēram, ja ir bail no sabiedriskā transporta, terapija turpinātos tik ilgi, līdz pacients spētu pakāpeniski patstāvīgi veikt ceļu līdz pieturai, un visbeidzot – braukt transportā. Patlaban dažādas terapijas stratēģijas īstenojamas arī virtuālajā realitātē.

Piemēram, ja ir bail no autobusa, terapija ilgtu, pacientam pakāpeniski sākot ceļu līdz pieturai, līdz beidzot – braucienam transportā. Turklāt šobrīd terapija īstenojama arī virtuālajā realitātē.

Miezes kabinetā ir bijuši pacienti ar fobijām. Visbiežāk cilvēki ierodas lūgt vienreizēju palīdzību – piemēram, nepieciešams doties uz citu valsti ar lidmašīnu, bet no tās ir paniskas bailes. Mieze tomēr aicina fobiju pārvarēt psihoterapijas ceļā.