"Moller auto": Jaunas automašīnas, visticamāk, lētākas nekļūs
Lai arī vietvarās lemj, kā atslogot no auto pilsētas centru, piedāvājot, piemēram, pieejamāku sabiedrisko transportu, aptaujas rāda – cilvēki no sava komforta nav gatavi atteikties un ar automašīnām brauks. Lai varētu izpildīt Eiropas Savienības (ES) uzstādītos emisiju mērķus, automobiļiem jākļūst tehnoloģiski attīstītākiem. Tas sadārdzina ražošanas procesu. "tv3.lv" intervijā "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai vaicāja, kā jaunu un mazlietotu auto tirgus attīstīsies nākotnē, kuri auto ir pieprasītākie un cik pieejami jaunie auto turpmāk būs mums katram?
Kopējais auto tirgus pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis, – nedaudz vairāk ir audzis mazlietotu auto tirgus, bet arī jaunu automašīnu tirgus salīdzinājumā ar pandēmijas posmu ir atguvies, neraugoties uz izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī citiem faktoriem, stāsta Gerkena. Piemēram, šā gada pirmajos trīs mēnešos pārdoto mazlietoto auto skaits kopumā ir pieaudzis par 76%, bet piegādāto jauno auto skaits – par 46%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.
Taujāta, kā šogad mainījies auto cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, Gerkena neslēpj – automašīnu cenas ir ietekmējuši vairāki faktori – karš Ukrainā, kas apgrūtina loģistiku. Izejmateriālu cenu kāpums, piemēram, mikročipu un citu detaļu, kā arī metāla cenu kāpums. Tāpat energoresursu cenu kāpums, inflācija, kas ietekmē darbinieku atalgojumu rūpnīcās. Pieaugot kopējam izmaksu grozam, jaunu automašīnu cena vidēji ir kāpusi par 15-20%.
Kādas ir cenu prognozes turpmāk?
"Lai arī inflācijas kāpuma temps krītas, domājams, ka jauno automašīnu cenas būtiski nesamazināsies. Turklāt, inflācija saglabājas, joprojām ir energokrīze, tāpat aizvien sastopamies ar atsevišķu izejvielu deficītu un ražošanas sarežģījumiem. Līdz ar to auto visdrīzāk lētāki nekļūs. [Red.] Uz cenu stabilizēšanos tuvākajā laikā nevaram cerēt? [Gerkena:] Kā jau minēju, ņemot vērā virkni cenu ietekmējošos faktorus, visticamāk, jaunas automašīnas lētākas nekļūs."
Viņa stāsta, ja pirms pieciem līdz sešiem gadiem automašīnu cenas kāpa vidēji par 1-3% gadā, tad tagad inflācijas dēļ cenu kāpums varētu būt lielāks. "Nenoliedzami, līdz ar cenu kāpumu arī klientu prasības ir augušas, tāpēc mēs ejam līdzi laikam un pilnveidojamies, lai piedāvātu klientam pievienoto vērtību automašīnas iegādes procesā. Tāpat apzināmies, ka mums ir jānodrošina iespējami augstākie klientu apkalpošanas standarti, tāpēc īpašu uzmanību pievēršam darbinieku apmācībām. Kā vācu automašīnu pārstāvim mums ir ļoti augsti standarti, kuru sasniegšana prasa vērā ņemamus ieguldījumus," skaidro "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore, neslēpjot, ka dienas beigās "jebkuram biznesam, lai tas spētu pastāvēt un nemitīgi attīstīties, jābūt pelnošam".
Auto cenas ietekmē arī Eiropas Savienības klimata mērķi
"Lai ražotāji varētu izpildīt ES uzstādītās emisiju normas, automašīnām jākļūst tehnoloģiski attīstītākām, tāpēc ražošanas process kļūst aizvien dārgāks. Šī ilgtspējas iniciatīva viennozīmīgi ražotājiem rada papildus izmaksas, kā arī procesu restrukturizēšanu, lai padarītu automašīnas "zaļākas" un izpildītu emisijas normas. Tas arī ietekmē automašīnu cenu," atzīst "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore.
Vienlaikus viņa vērš uzmanību tam, ka automašīnas kādreiz bija arī stipri vienkāršākas, kamēr tagad kļuvušas komplicētākas – tajās ir daudz vairāk elektronikas. "Ja agrāk pēc nelielas sadursmes bukti varēja viegli iztaisnot auto servisā, tad tagad lielākajai daļai jaunu automašīnu, kuras nav ražotas senāk par pieciem gadiem, jebkurš remonts ir tehnoloģiski sarežģīts. Tajās ir tehnoloģijas, mākslīgais intelekts, sensori un augstas izšķirtspējas kameras un radari. Tos nepieciešamības gadījumā spēj labot tikai augsti kvalificēti cilvēkresursi un tehnoloģijas pie dīleriem sertificētos auto servisos," stāsta Gerkena.
Vai "dīzeļiem" nākotnē būs noriets?
Gerkena gan mierina – joprojām tirgū var iegādāties un ir pieejamas arī automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. "Dīzeļi" kādreiz varētu pazust pavisam no tirgus, bet tas, visticamāk, nenotiks tuvākajā nākotnē. Piemēram, Norvēģijā, kas ir lielākais elektroauto tirgus Eiropā, joprojām brauc ar dzinēju darbināmām automašīnām. Tām ir zināmas priekšrocības – ja ikdienā jāmēro daudz kilometru vai ir konkrēta darba specifika, cilvēki joprojām izvēlēsies auto ar iekšdedzes motoru. Tomēr šo automašīnu īpatsvars tirgū pakāpeniski samazināsies.
Šā gada beigās darbu sāks jauns "Audi" dīlera centrs K. Ulmaņa gatvē
Komentējot uzņēmuma investīciju plānus, Gerkena pieminēja "Moller auto" investīcijas 15 miljonu eiro apmērā "Audi" dīlera centra celtniecībā Kārļa Ulmaņa gatvē, ko oficiāli to atklās 2024. gada janvārī. Līdz ar tā izveidi turpmāk būs viens "Audi" centrs – esošo "Audi" centru Mežciemā plānots pārcelt uz K. Ulmaņa gatvi. "Tādējādi optimizēsim izmaksas, un būtiskākais – tas būs ērtāk klientiem – "Audi" ir viens no inovatīvākajiem ražotājiem, kas daudz investē digitālos rīkos. Turklāt plānojam izveidot "Audi" servisa punktu mūsu Krasta ielas "Volkswagen" centrā, lai nodrošinātu servisa pieejamību "Audi" zīmola klientiem abās Daugavas pusēs," "Moller auto" grupas investīciju plānus iezīmē Gerkena, apstiprinot, ka arī auni auto modeļi turpmāko divu gadu perspektīvā grupai jau ir zināmi.
Jaunas uzlādes iespējas ikviena elektroauto īpašniekam
Gerkena atzīmēja, ka jauno "Audi" dīleru centru apsildīs ar kombinētu gāzes un siltumsūkņa apkures risinājumu, bet nākotnē ēkas jumtu klās saules paneļi, radot alternatīvu elektroenerģijas ieguves avotu. Būs arī mūsdienīgas biroja telpas darbiniekiem. Nākamajos gados pie ēkas iekārtos vietas 65 elektroauto uzlādes stacijām. "Šis viennozīmīgi būs modernākais "premium" zīmola auto centrs arī Baltijā, kurā papildus citām modernizācijām klientu ērtībai, nodrošināsim arī elektroauto uzlādes iespējas ne tikai saviem klientiem, bet arī citu zīmolu auto īpašniekiem," sola Gerkena. Viņa lēš, ka jaunajā dīleru centrā ieguldītās investīcijas nevarot atpelnīt īstermiņā, bet gan ilgtermiņā – vairāk nekā desmit gados.
Elektroauto pārdošana nesekmējas, jo trūkst atbilstoša atbalsta
"Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore pastāstīja, ka kopējais elektroauto tirgus ir mazliet pieaudzis salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet ne tik ļoti, kā varētu cerēt. Jaunu elektroauto pārdošanu stipri ietekmē valsts nostāja un atbalsts šajā jautājumā, kas šobrīd ir minimāls.
"Latvijā līdzīgi kā Igaunijā atbalsts ir pieejams vienīgi privātpersonām, ne juridiskajām personām. Tāpēc arī Igaunijā nav milzīgs uzrāviens elektroauto iegādē, jo trūkst jūtami atbalsta mehānismi, kas stimulētu cilvēkus mainīt savus braukšanas paradumus. Mūsuprāt, atbalsts uzņēmumiem varētu būt nozīmīgs un jūtams risinājums šai jautājumā. Piemēram, Lietuvā atbalsts elektroauto iegādei ir pieejams arī juridiskajām personām. Mūsuprāt, atbalsta trūkums juridiskajām personām ir galvenais elektrauto tirgus izaugsmi bremzējošais faktors Latvijā, jo jārēķinās, ka automašīnas nav lētas. Uzņēmumiem ir raksturīgi iegādāties daudz automašīnas autoparka atjaunošanai, un tie labprāt izvēlētos elektroauto, ja to iegādei būtu pieejams valsts atbalsts."
Viņa uzsvēra, lai iegādātos klimatam draudzīgas automašīnas, atbalstam ir jābūt klientus ekonomiski stimulējošam. Elektroauto vajadzētu iegādāties izdevīgāk, nekā automašīnu ar iekšdedzes dzinēju. "Jāuzsver, ka ekonomiskie stimuli strādā. Šeit vēlreiz jāmin Norvēģijas piemērs, kurā ir pārdomāta nodokļu atlaižu sistēma elektroauto iegādei. Atbalsta mehānismi cilvēkus šajā valstī motivēja iegādāties elektroauto, kuri, pateicoties atbalstošai nodokļu sistēmai, kļuva lētāk nopērkami nekā auto ar iekšdedzes dzinēju. Norvēģijas klimatam draudzīgāka autoparka veiksmes stāsta pamatā ir valsts iesaiste, piedāvājot nodokļu atlaides," viņa informē.
Elektrouzlādes punktu pārklājums joprojām nepietiekams
Gerkena uzsvēra, ka jābūt arī atbilstošai infrastruktūrai, lai elektroauto iegādātos vairāk, kas Latvijā lielā mērā vēl pieklibo. Lai arī elektrouzlādes punktu pārklājums ir labāks nekā pirms pāris gadiem un attīstās, tas patlaban joprojām nav pietiekams. Piemēram, būtu jānodrošina vismaz bezmaksas uzlādes iespējas, kas pieejamas Rīgas centrā. Lai arī tas attīstās, ar pašreizējiem attīstības tempiem ir par maz, lai motivētu klientu iegādāties elektroauto, kas šobrīd maksā salīdzinoši vairāk nekā parastais auto, proti, vidēji no 50 000 līdz 60 000 eiro. Ja būtu iespējams nopirkt auto ar samazinātu PVN vai vispār bez PVN, kā tas ir Norvēģijā, elektroauto tirgus sāktu augt masveidā. Turpretī, ja stimulējošā politika ir gausa, tas notikts ļoti lēnām un sarežģīti, viņa uzskata.
Nospraustos klimata mērķus bez spēcīgiem atbalsta mehānismiem Latvija nesasniegs
Viņa gan atzina, ka valstij ir jābūt arī ekonomiski spēcīgākai, lai tā varētu nodrošināt attiecīgus atbalsta mehānismus un Baltijas valstis patlaban nav tik ekonomiski spēcīgas, lai to varētu paveikt. Tam gan ir otra puse – Latvija valsts līmenī ir pateikusi, ka ir izrādījusi vēlmi un iniciatīvu izpildīt ES nospraustos klimata mērķus, bet, proaktīvi nerīkojoties, valsts tos laikā neizpildīs. "Jau tagad situācija liecina, ka nospraustos klimata mērķus bez spēcīgiem atbalsta mehānismiem Latvija nesasniegs. Es domāju, ka par to arvien vairāk jārunā valstiskā mērogā. Ja tiešām mērķi vēlamies sasniegt, ir fundamentāli jāmaina atbalsta politika," uzsver Gerkena.
Elektroauto nedaudz vairāk pērk privātajā segmentā, pateicoties valsts atbalstam
Pieprasījums pēc elektroauto pērn ir pieaudzis par 4-5%, salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tomēr ne tādā apmērā, kā to varētu vēlēties. "Skatoties nākotnē, esmu pārliecināta, ka pieaugums būs straujāks, jo palielinās piedāvājums – ir daudz dažādu elektroauto modeļu. Tos piedāvā plašākā izvēlē, arvien vairāk parādās arī lētāki elektroauto modeļi, kas maksā, sākot no 25 000 eiro. Domāju, ka tirgus augs, bet ne tādā apmērā, lai noteiktā laikā sasniegtu ES nospraustos klimata mērķus," sacīja Gerkena, piebilstot, ka ir salīdzinoši mazāk cilvēku ar izpratni par klimatam draudzīgāku dzīvesveidu. Sabiedrības lielākais īpatsvars par to šobrīd vēl nedomā. Un, ja domā, – rīkoties neļauj finanšu resursi.
Eiropā kopumā ar elektroauto iegādi sokas ļoti dažādi, katra valsts rīkojas citādāk, stāsta Gerkena. To ietekmē ekonomiskie stimuli dažādās valstīs, kas atšķiras.
Latvijas kultūras īpatnība – cilvēki vēlas braukt "mazajos džipiņos"
Taujāta, kuri ir populārākie "Moller auto" pārstāvēto auto zīmolu modeļi, Gerkena informēja – tie esot "Volkswagen" SUV klases modeļi, – "T-Cross", "Tiguan", "T-Roc". Tāpat arī "Audi" modeļi kā "Audi E-tron", "Audi Q5", "Audi Q7". SUV segments kopumā pieaugot jau vairākus gadus, tāpēc visi ražotāji ienāk šajā segmentā. Ja kādreiz, piemēram, "Volkswagen" bija tikai "Tiguan" SUV klases modelis, tad tagad ir gan "T-Cross", un "Tiguan", gan "T-Roc". Līdzīgi arī citi ražotāji ienāk šajā segmentā, jo pieprasījums nosaka piedāvājumu.
"Klienti vēlas braukt SUV klases auto – "mazajos džipiņos". Grūti pateikt, kāpēc Latvijā ir šādi, jo citu Eiropas valstu pilsētās populārāki ir mazo auto modeļi. Piemēram, Latvijā pēc "Audi A2" ir mazs pieprasījums, kamēr Rietumeiropas valstu – Vācijas, Francijas – pilsētās cilvēki pārvietojas ar izmēros mazām automašīnām. Domāju, ka tā savā ziņā ir kultūras iezīme. Cilvēki Latvijā vēlas lielāku, jaudīgāku automašīnu, lai visdrīzāk celtu pašapziņu, kamēr citās valstīs pastāv citas vērtības. Bet varbūt tīri pragmatiski mūsu ielas un ceļi ir piemēroti arī lielāka gabarīta automašīnām, kamēr pilsētu satiksme un auto novietošanas iespējas Rietumeiropā ir limitētākas. Piemēram, cilvēki Rietumeiropā to visu jau ir pārdzīvojuši, dažs varbūt ir turīgāks, bet pārvietojas ar mazo "Golfiņu", jo viņam lielāku mašīnu nevajag. Līdzīgi kā Latvijā ir visā Austrumeiropā. Automašīna ir zināms pašapziņas vai personas ekonomiskās situētības simbols."
Runājot par grupas investīcijām, viņa neslēpa, ka pērn "Moller auto" investēja 2,5 miljonus eiro Krasta ielas servisa rekonstrukcijā, un turpina investēt servisa centrā, ko plāno nodot ekspluatācijā šogad maijā, kad sāks to apdzīvot. Būvniecība ir noslēgusies, telpās jāizvieto aprīkojums un tehnoloģiskie risinājumi. Esošais "Moller auto" kļuva par šauru, kapacitāte bija nepietiekama, tāpēc ieguldīts jaunā servisa centrā, kura būvniecība paplašina biznesa iespējas.
"Mazkvalificēti" auto servisi nākotnē varētu izzust
Viņa teica, ka tirgus arvien vairāk specializējas servisa centros, un nākotnē šī tendence tikai pieaugs. Tas ir skaidrojams ar to, ka tuvākajos gados auto kļūs tehniski sarežģītāki, līdz ar to arī auto servisos būs nepieciešama specializēta pieeja, proti, atbilstošas zināšanas, darba aprīkojums u.tml. – jebkurš virsbūves remonts būs saistīts ar dažādu elektronisko sistēmu regulēšanu un pielāgošanu, un to nevarēs veikt neapmācīts darbinieks.
"Nākotnē paredzu, ka "mazkvalificēto servisu" kļūs arvien mazāk, jo tie nespēs nodrošināt atbilstošu remonta kvalitāti, tehnoloģiju un procesu ievērošanu atbilstoši ražotāju augstajiem standartiem. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešamas ne tikai lielas finansiālas investīcijas aprīkojuma iegādē, bet arī ilgtermiņa investīcija darbinieku kvalifikācijas uzturēšanai un attīstībai."
Viņa teica, ka attiecīgos profesionāļus, kas kompānijai nepieciešami, skolās vēl neapmāca, to "Moller auto" dara paši, proti, skola ieliek pamatus, taču kompānija tās specifikas dēļ šos cilvēkus apmāca ar saviem resursiem. Gerkena novērojusi arī sevišķi kvalificētu darbinieku trūkumu. "Pastāv profesionālās skolas, kuros meistarus apmāca, viņiem ir virspusēja izpratne par darbu. Lai varētu strādāt pie mums, jaunie mehāniķi ir papildus jāapmāca. Viena lieta ir mehāniķi, cita – elektriķi un tehniķi. Ja, piemēram, kādreiz servisā bija desmit mehāniķi un viens elektriķis, tad tagad pieci mehāniķi un pieci elektriķi. Elektriķu kļūst vairāk, jo mainās darba specifika. Pat veicot vienkāršu mehānisko darbu, vairumā gadījumu ir nepieciešamas prasmes darbā arī ar diagnostikas iekārtām, jo pēc detaļu nomaiņas nepieciešama to adoptācija un kalibrēšana," viņa uzsvēra.
Gerkena arī neslēpa – aizvien valda stereotips, ka vienkāršus darbus kā, piemēram, bremžu kluču vai degvielas filtra maiņu var veikt jebkurā servisā un nevajag papildus zināšanas par elektroniku. Tomēr tā vairs gluži nav – neprasmīgi veicot šos darbus, var radīt bojājumus citām it kā nesaistītām automašīnas detaļām un elektronikai. Līdz ar to nepieciešams augsti kvalificēts darbaspēks, un šādus profesionāļus mācību iestādes nenodrošina. Jau tagad un nākotnē arvien vairāk aktualizēsies attālināta automašīnas diagnostika, jo jau šobrīd var uzskatīt, ka jaunākie auto ir kā mazi "datori uz riteņiem".
"Diezgan izteiktu mehāniķu un elektriķu trūkumu redzam vien pēdējos trīs līdz četrus gadus. Esam centušies problēmu risināt dažādi, taču esam pārliecinājušies, ka vislabāk ir darbiniekus apmācīt pašiem. Ikdienā tas izpaužas tā, ka ņemam praksē cilvēkus no profesionālajām skolām, pārliecināmies, vai viņi ir piemēroti šim darbam un vēlas strādāt, tad vienojamies par patstāvīgu darbu un viena vai divu gadu laikā šos cilvēkus kvalitatīvi apmācām. Turklāt jāuzsver, ka visām Baltijas reģiona valstīm līdzvērtīgā apjomā trūkst darbinieki. Eiropā darbinieku trūkums dažādās valstis atšķiras, bet labs elektriķis vai mehāniķis vienmēr būs pieprasīts, šādi speciālisti apkārt "nemētājas" un bez darba nepaliek."
Auto pārsvarā nolūko internetā
Komentējot "Moller auto" turpmākos investīciju plānus, viņa pastāstīja, ka grupa ļoti daudz iegulda digitalizācijā – mūsdienās klienti auto lielākoties izvēlas virtuālajā vidē. Ja, piemēram, pirms 11-12 gadiem klients uz salonu nāca septiņas reizes, lai iegādātos auto, tagad atnāk vienu vai divas reizes – lai noslēgtu līgumu un saņemtu mašīnu.
"Klienta ceļš līdz jaunam auto no klātienes iepirkšanās ir pārgājis uz interneta vidi. Līdz ar to mūsu uzdevums ir šo viņa iepirkšanās pieredzi padarīt pēc iespējas patīkamāku un ērtāku. Tās ir investīcijas mājaslapās, pēcpārdošanas rīkos un digitalizācijā, kas prasa ļoti lielas investīcijas. Ieguldījumi digitalizācijā ir grupas lielākās investīcijas, vērienīgākas nekā tās, ko ieguldām jauna dīleru centra izveidē," norāda "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā.
Vienlaikus "Moller auto" turpina investēt arī mazlietoto auto centros un virsbūves auto centros Baltijā, kā arī ieguldīt vecāku par septiņiem gadiem automašīnu servisa konceptā. "Konkurence šai jomā ir sīva, taču šis tirgus Baltijā ir ļoti liels, lielāks nekā jaunu auto tirgus, jo mazlietotas automašīnas ir lētākas un vairāk cilvēku tās var atļauties. Latvijā dažādu servisu piedāvājums ir ļoti nekvalitatīvs, puse no tiem strādā "pelēkajā" tirgus zonā, kur nav nekādas to uzskaites, kontroles, kā rezultātā šis segments ir ļoti necaurspīdīgs. Mēs ļoti cenšamies šādu praksi izskaust, izglītojot patērētājus un piedāvājot caurspīdīgu uzņēmējdarbības modeli, vienlaikus maksājot nodokļus un nodrošinot kvalitatīvas rezerves daļas un garantiju," stāsta Gerkena.
Pieprasa auto abonēšanu
Tāpat "Moller auto" iegulda dažādos jaunos produktos, kā piemēram, "Moller Go" jeb auto abonēšanā, par noteiktu samaksu piedāvājot jaunu automašīnu lietot trīs mēnešus un pēc tam to samainīt pret citu. "Atšķirībā no līzinga, ko slēdz uz vismaz gadu, šo pakalpojumu var izmantot īstermiņā un ne par ko nav jādomā – ne par KASKO, ne riepu nomaiņu – tas viss ir iekļauts pakalpojuma cenā. Redzam, ka pēc šāda tipa pakalpojumiem ir pieprasījums, jo, piemēram, uzņēmumos jaunam darbiniekam, kurš nezina, vai turpinās attiecības pēc tam, ir pārbaudes laiks. Bet te iespējams uz trim mēnešiem abonēt mašīnu. Ja vēlāk auto nevajag, spēkratu var atdot atpakaļ. Tā mēs nonācām pie idejas par "Moller Go", kas ir auto abonēšanas pakalpojums privātpersonām," norāda "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā.
Viņa pastāstīja, ka, attīstot klientiem piedāvāto pakalpojumu klāstu, "Moller auto" nodibinājis arī brokeru uzņēmumu "Moller Auto Insurance Services", kas piedāvā pilna spektra apdrošināšanas brokera pakalpojumus. Klientiem ir iespēja izvēlēties apdrošināšanas produktus, ko piedāvā visas Latvijā pieejamās apdrošināšanas sabiedrības – patlaban KASKO un OCTA, bet nākotnē plānots nodrošināt pilna spektra apdrošināšanas brokera pakalpojumus. "Strādājam ar apdrošināšanas kompānijām, lai veidotu īpaši mūsu klientiem izveidotus un izdevīgākus piedāvājumus," viņa informē.
Kā "neiekrist", iegādājoties lietotu auto?
Lietotas automašīnas Latvijā ieved no Rietumeiropas – tādām valstīm kā Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes, stāsta Gerkena. Lielākie riski ir slēptie defekti, kurus virsbūvē nevar redzēt. Piemēram, izmainītie odometri, kas joprojām ir ļoti populāra krāpniecības metode.
"Mūsu prakse ir sekojoša – pārdodam tikai tādas mazlietotas automašīnas, kuru vēsture ir izsekojama. Ja spēkrata vēsturi nevaram pārbaudīt, šādu auto vispār nepiedāvājam. Katru mazlietotu auto, ko piedāvājam iegādāties, iepriekš esam pārbaudījuši 130 soļu programmā, garantējot, ka tām nav slēptu defektu. Tāpat uzņemamies pilnu atbildību par šiem auto, nodrošinot klientam garantiju," norāda "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā.
"Igādājoties lietotu auto no nezināma pārdevēja, ir jārēķinās ar potenciāliem riskiem – var paveikties, bet var arī neveikties. Ir situācijas, kad automašīna vizuāli var izskatīties labi, bet realitātē būt cietusi lielā sadursmē vai smagi izmirkusi ūdenī. Piemēram, Vācijā pirms kāda laika bija liela krusa un daudzas mašīnas pēc tam tika piedzītas ar ūdeni. Tad tās parādījās šajā tirgū – cilvēki Latvijā tās iegādājās no nepazīstama pārdevēja. Pēcāk klienti vērsās mūsu servisā ar dažādām problēmām un jau pēc auto šasijas numura redzējām, ka šis spēkrats bija starp plūdos cietušajiem. Tātad, ja pērc "no rokas" vai iegādājies auto "Rumbulā", ir jāuzņemas riski. Nerunājot par 15 gadus un vēl vecākām automašīnām, kuras ir daudz lētākas – skaidrs, ka šādām automašīnām būs arī daudz vairāk risku."
Viņa piebilst, ka "Moller auto" ievēro dažādus principus mazlietoto auto segmenta pārdošanā, piemēram, nepiedāvā automašīnas, kas ir vecākas par pieciem līdz septiņiem gadiem, jo fokusējas uz mazlietotu, nevis lietotu auto tirdzniecību. "Lai gan mazlietotas automašīnas ir dārgākas, to iegāde ir lielāks ieguldījums ilgtermiņā. Klientus aicinu atcerēties, ka, pērkot dārgāk, nākotnē šo spēkratu izdosies pārdot arī par augstāku cenu nekā, pērkot lētāk," viņa iesaka.
"Latvijā ir salīdzinoši vecāks autoparks nekā Eiropā. Savā ziņā, Latvija kļūst par tādu kā "veco automašīnu kapsētu". Turklāt, tas ir risks arī pārejas uz elektroauto kontekstā. Ja visas Rietumeiropas valstis pāries uz tādu politiku, lai ievērotu emisiju normas, tad visi nevajadzīgie dīzeļauto var nonākt šeit. Ja valstiskā mērogā būsim pārāk gausi, lai to novērstu, piemēram, nepalielināsim ievedmuitas nodokli, Latvija būs pārpildīta ar šiem auto, un Latvija no tā ir jāpasargā."
Viņa arī lēš, ka ēnu ekonomikas sektors lietotu auto segmentā joprojām ļoti augsts, un tam nav tendence samazināties. "Tā kā ļoti daudz tirgus dalībnieku ir pārfokusējušies uz mazlietotu auto tirgu, tas ir ļoti pieaudzis. Skaidrs, ka šis tirgus attiecīgi kļūst sakārtotāks un tajā parādās vairāk legālie spēlētāji. Tomēr "Rumbulas" placis ir pilns un arī, apbraukājot lauku reģionus, redzam, ka bizness turpinās," atzīst Gerkena.
"Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā neslēpj, ka arī mazlietota automašīna vienmēr būs zināms risks, bet kompānija apdrošinās pret attiecīgajiem riskiem, paši veicot diagnostiku, tā samazinot arī savus riskus, ņemot vērā, ka arī mazlietotiem auto dod garantiju. Fnansiāli tas attaisnojas.
"[Mazlietotu auto] tirgū nav tendences ienākt daudz jauniem spēlētājiem, tajā jau ir esošie spēlētāji. Ja kādreiz lietoto automašīnu tirdzniecība bija blakus bizness, tagad tirgus spēlētāji ir sapratuši, ka šajā segmentā var arī nopelnīt un attīstīties. Tāpēc katrs jaunu automašīnu dīleris tirgo arī mazlietotus auto. Ir skaidrs, ka mazlietotu automašīnu tirdzniecība pieaugs – tajā tirdzniecība noris daudz straujāk nekā jaunu automašīnu segmentā. Un cilvēki tās arī vairāk izvēlas. Jo spēcīgāka kā nācija kļūsim, jo biežāk kā otro mašīnu mājsaimniecībā izvēlēsimies mazlietotu jeb 3-5 gadus vecu automašīnu."
Viņa prognozēja, ka arī šogad varētu augt gan jaunu, gan mazlietotu auto tirgus. "Domāju, ka mazlietotu auto tirgus augs apjomīgāk, bet arī jaunu automašīnu tirgus palielināsies. Vairs nav paredzamas tik lielas ražošanas kapacitātes problēmas rūpnīcās kā bija izejvielu trūkuma vai piegāžu problēmu dēļ, tāpēc arī jauno automašīnu tirgus turpinās izaugsmi. Tātad, mēs varēsim plašāk nodrošināt klientu vajadzībām nepieciešamos auto, jo 2021. gadā vienkārši pietrūka jauno auto. Atrisinoties iepriekš minētajām problēmām, ražotāji varēja saražot vairāk un līdz ar to pieaugs jauno automašīnu tirgus," norāda "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā.
Jaunu auto piegādā vidēji 2-4 mēnešos
Ražotāji veiksmīgāk risina arī loģistikas problēmas, neslēpj Gerkena. Viņa piebilst, ka autoparks nekad nebūs 100% pilns vajadzīgajā apmērā, jo atsevišķi modeļi to specifikas dēļ ir jāved šurp ilgāk, bet šobrīd noliktavās ir pietiekami plaša izvēle gan jaunu, gan mazlietotu auto segmentos. "Ja pagājušogad pilnīgi visiem tirgus spēlētājiem noliktavas bija tukšas, tad šogad tās ir pietiekami piepildītas. Šobrīd jauna auto piegāde ilgst vidēji 2-4 mēnešus," viņa pastāstīja.
Vēlme pēc mobilitātes – izteikta, cilvēki gatavi investēt komfortā
"Domāju, ka cilvēki arvien vairāk būs gatavi investēt savā komfortā un mobilitātē. Jāņem vērā, ka dažādi faktori ietekmē pirktspēju, taču šobrīd lielākais sarežģījums gan jaunu, gan mazlietotu auto tirgū ir banku kredītlikmes, kas ļoti sadārdzina kopējo mēneša maksājumu, tāpēc ir klienti, kas auto iegādi atliek vai ilgāk izvērtē. Tas palēnina auto tirdzniecības tempu. Tomēr, domāju, saglabāsies tendence: "Ja vēlies būt mobils, esi gatavs ieguldīt tajā resursus". Skaidrs, ka daļa vairāk izvēlēsies koplietošanas auto pakalpojumus, pēc kuriem pieprasījums palielinās, sevišķi jauniešu vidū. Bet, es domāju, ka būs arī daudz klientu, kas izvēlēsies personīgo auto sava ikdienas komforta labad."
Mazlietota auto iegādei cilvēki gatavi atvēlēt finanšu resursus plašā amplitūdā – no 20 000 līdz 100 000 eiro. "Moller auto" centros tie ir, sākot no 20 000 līdz 30 000 eiro un vairāk, pastāstīja Gerkena.
Nākotnē augs pieprasījums pēc car sharing, auto pirks pārsvarā attālināti
"Nākotnē piedzīvosim dažādas inovācijas, dažādus jaunus produktus, kā car sharing vai car subscription, kur noteikti var augt. Domāju, ka tirgū ienāks jauni spēlētāji, un mums ir jābūt gataviem ļoti dažādiem pavērsieniem. Tas, ka auto bizness vairs nebūs tāds, kādu to esam pieredzējuši redzēt ierastajā veidolā, ir pilnīgi skaidrs. Jautājums, vai tradicionālie spēlētāji būs spējīgi mainīties, proti, vairāk digitalizēties, kļūt elastīgāki u.tml. Domāju, ka ar laiku klienti varētu izvēlēties vairs nenākt uz salonu klātienē, tāpēc klientus ir jāapgūst sastapt digitālajā vidē. Iespējams, būs vairāk pop-up veikalu, kas parādās un pazūd, piemēram, tirdzniecības centros. Domāju, ka auto salonu kļūs mazāk. Tomēr pilnībā auto piegādes vietas, manuprāt, neizzudīs, jo klientam nepieciešama fiziska vieta, kurā redzēt un aptaustīt automašīnu. Vai būs nepieciešami tik lieli saloni kā šodien, neesmu pārliecināta. Jo tos uzturēt ir dārgi un tam ir nepieciešamas investīcijas."
Nākotnē auto tirdzniecībā mainīsies pārdošanas formāti un pārdošanas process
Viņa piebilda, ka klienti sagaida, ka viņus pārsteidz, vēlas mūsdienīgu auto tirdzniecības vidi ar mazāku birokrātiju un vairāk digitālajiem rīkiem.
"Kienti grib pierakstīties uz servisu tiešsaistē vai "WhatsApp", un ir jādomā, kā to nodrošināt. Tas viss ir saistīts ar jauno dzīves ritmu. Klienti vēlas pēc iespējas mazāk komunicēt ar pārdevēju, viņi vēlas šurp atbraukt, atstāt atslēgas un aizbraukt. Mums ir jādomā, kā auto no klienta saņemt attālināti – jānodrošina mūsdienīgi risinājumi, kur atstāt atslēgas, kā norēķināties utt. Tas ir pilnīgi cits veids, kā piedāvāt pakalpojumus. Šī tendence vairāk pastiprinājās Covid-19 laikā, kad cilvēki samazināja saskarsmi klātienē."
Auto tirgotājiem gads solās būt ļoti veiksmīgs
"Mūsu skatījumā gads solās būt veiksmīgs. Protams, jāredz, kāds būs pieprasījums, tirgus situācija un pirktspēja, jo pavasarī auto tirgus vienmēr sāk aktivizēties, taču jāskatās, kā veiksies rudenī. Inflācija, nezināmie faktori – nedaudz bažīgi skatāmies, kā tie attīstīsies. Taču ir jāiet uz priekšu, jādomā, jāturpina attīstīties. Ja to nedarīsi – šo iespēju izmantos citi. Šogad plānojam apgrozījuma un peļņas pieaugumu, jaunus produktus – automašīnu abonēšanu, apdrošināšanu," viņa sacīja, neslēpjot, ka šā gada pirmie trīs mēneši pagājuši labāk nekā pērn, jo ziemā energoresursu krīzes un augstākas inflācijas dēļ iedzīvotāji nogaidīja ar jaunu auto iegādi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
