Covid‑19 krīze: kapacitāte slimnieku uzņemšanai un ārstēšanai tuvojas beigām

Slimnīcu kapacitāte Covid-19 slimnieku uzņemšanai un ārstēšanas iespējas tuvas izsīkumam. Latvijas lielākajā slimnīcā aizpildīti jau 90% Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu. Tehniskie resursi gan ļauj palielināt to skaitu, tomēr, ņemot vērā ārstu, māsu un sanitāru trūkumu, tam nav jēgas.

"Šobrīd vēl spējam nodrošināt vajadzīgo palīdzību gan intensīvajā terapijā, gan ne tik smagiem pacientiem, bet, protams, ka rezerves tuvojas beigām. Mēs saprotam, ka, vairāk nodrošinot gultu, cieš pārējie pacienti. Mēs faktiski esam pārtraukuši plānveida pakalpojumus un skatāmies, kur vēl varam samazināt, bet tās rezerves nav neierobežotas. Tiešām mēs ar ļoti lielām bažām raugāmies uz to, ka katru nedēļu slimnīcās pacientu skaits pieaug – slimnīcas nav bezizmēra," vērš uzmanību Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

To, ka situācija tiešām kritiska, atzīst arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule. Nu jau ietekmēta ir ātrās palīdzības pieejamība: "Attālumi ir daudz lielāki, nekā tas bijis iepriekšējā laikā. Brigāžu pieejamību tas sāk ietekmēt. Lielākā daļa, kas pārvietojās Rīgas robežās, tagad strādā arī ārpus Rīgas, viņu izsaukumos pavadītais laiks pieaug – atgriešanās un iespējas uzņemt jaunus izsaukumus mazinās, tas ir ļoti liels izaicinājums."

Ja tuvākajās divas nedēļās (ja Covid-19 pacientu skaits turpinās palielināties) mediķiem nāksies sākt šķirot pacientus.

"Jau šis laiks, ka mēs pašlaik sniedzam, notiek uz citu pacientu rēķina, jo brīvu jaunu gultu sistēmā nav. Tas ir jautājums, uz kuru pacientu rēķina notiek šie smagie lēmumi. Sākotnēji mēs nesniedzam dienas stacionārā, tad plānveida, tad hronisko pacientu iespējas nonākt slimnīcā, un visi nākamie soļi būs saistīti ar šādām izvēlēm. Tie riski pieaug diezgan lielām pacientu grupām, visdrīzāk tas skars hroniskos pacientus, kuri nesaņems palīdzību, un mēs arvien vairāk redzēsim neatliekamās situācijas, ka viņi ienāks kā neatliekamie pacienti," brīdina NMPD direktore.

Cipule neslēpj, – realitāte ir tāda, ka, saglabājoties vai pieaugot esošajiem stacionēto pacientu skaitļiem, neesam tālu no situācijas, kad puse valstī pieejamās gultas būs jāpārprofilē Covid-19 slimnieku ārstēšanai.

"Kopējais gultu skaits ir vairāk nekā 8000. Mēs varam audzēt šo proporciju, ka Covid-19 pacientu ir arvien vairāk, citu pacientu mazāk – nav tāda maksimuma. Mēs noteikti varam nonākt līdz situācijai, ka puse gultu tiek novirzītas Covid-19 pacientiem, bet tas nozīmē ļoti lielas ietekmes uz hronisko pacientu aprūpi, paliatīvo aprūpi, kas visi būs pārslogoti, jo sistēma ir savienotie trauki, visi ko mēs nevarēsim palīdzēt, nonāks pie ģimenes ārstiem," teic Cipule.

Veselības ministrijā tikmēr norāda, ka Covid-19 gultu noslogojums patlaban ir 80%. Situācija izskatoties cerīga. Ministrija medijiem šodien iezīmēja arī plānu, kā problēmu grasās risināt.

"Viens no ministrijas plāniem ir iesaistīt primāro veselības aprūpi. Tiek izstrādāti kritēriji pacientu izrakstīšanai no stacionāriem, pacienta veselības aprūpes parametri. Otrs virziens, kur esam uzsākuši darbu ar sociālo aprūpes namu iemītniekiem, ja viņu stāvoklis atbilst mājās ārstējama pacienta stāvoklim, tad arī šos pacientus uz stacionāriem nevedīs. Tāpat ar slimnīcām ir vienošanās, kad pacienti tiek izrakstīt arī brīvdienās, lai atbrīvotu gultas," saka Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Uz jautājumu, kā risināt katastrofāli trūkstošā personāla problēmu, ministrijā norāda, – veselības inspekcija esot apzinājusi tos, kuri gatavi palīdzēt. Plānots piesaistīt studentus, uzrunāt arī skaistumkopšanas speciālistus, kā arī ārstu palīgus, kuri ir pēc darba ātrajā palīdzībā devušies pensijā.