43 miljardi eiro – pērn audzis Latvijas iekšzemes kopprodukts

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas iekšzemes kopprodukts [sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati] palielinājies par 2,9%. Koriģētajos datos – pieaugums bijis 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP [sezonāli un kalendāri koriģēti dati] pieaudzis par 0,6%.

Raugot faktiskās cenas, Latvijas iekšzemes kopprodukts pērn bija 43 miljardu eiro apmērā, bet ceturtajā ceturksnī – 11,821 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Samazinājums mežsaimniecībā

Palielinājusies ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā – par 3,2 %, pakalpojumu nozaru pievienotā vērtība- par 1,6%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmēri samazinājās par 3,2%. To veicināja samazinājums mežsaimniecībā un mežizstrādē un kritums zivsaimniecības nozarē. Lauksaimniecībai – pieaugums par 2,9%.

Kopējo ražošanas apmēru samazinājumu ietekmējis arī kritums kūdras ieguvē un pārstrādē – par 14%. Arī grants un smilts karjeru izstrādē – tur kritums par 20,6%.

Apstrādes rūpniecībā kāpums par 4,7%. Lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē, proti, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, ražošanas apmēri auguši par 6%. Pieaugums arī pārtikas produktu ražošanā – par 8,9%. Savukārt lejupslīde bija dzērienu ražošanā – par 4,9%, tāpat arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 4,3%.

Samazinājies elektroenerģijas ražošanas apjoms

Par 1,3 % saruka elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas ražošanas apmērs.

Ēku būvniecības apmēri gada laikā palielinājušies par 1,5%.

Kritums 2025. gadā transporta un uzglabāšanas nozarē – par 3,5%. Sauszemes un cauruļvadu transporta pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apmēri – par 4,1%, pasta un kurjeru darbību – par 4,3%, bet gaisa transportā bija samazinājums par 11,8%.

Audzis pieprasījums pēc izmitināšanas

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs pērn palieinājies par 3,4%. Izmitināšanā pieaugums par 3,7%, bet ēdināšanas pakalpojumos bija kritums – par 3,4%.

Toties kāpums par 4,9% bijis informācijas un komunikāciju nozarē: datorprogrammēšanā un konsultēšanā, telekomunikācijas pakalpojumu sniegšanā . Savukārt kritums bija informācijas pakalpojumos – par 7%.

2025. gadā kopējais darbinieku atalgojums pieaudzis par 6,4%, tostarp kopējā darba alga palielinājās par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas kāpa par 5,8%.

Pieaudzis iedzīvotāju atalgojums

Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%; straujākais kāpums būvniecībā – par 11%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, apstrādes rūpniecībā, elektroenerģija, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā kopumā par 6,3%.

Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs – par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā – par 8,2%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6%.