Alkohola ražotāji aicina valdību rast risinājumu saistībā ar akcīzes nodokļa alkoholam pazemināšanas Igaunijā sekām
Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) ir nosūtījusi vēstuli visiem ministriem un visu Saeimā pārstāvēto frakciju vadītājiem ar aicinājumu sniegt iespējamo risinājumu situācijai, kad Igaunijas parlamenta pieņemto izmaiņu dēļ akcizēto preču likumā Latvija zaudēs apmēram 100 miljonus budžetā, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Vēstulē Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) aicina steidzami aktualizēt jautājumu par to, kā Latvijas valsts budžetā kompensēt Igaunijas valdības pieņemto akcīzes nodokļa izmaiņu radītos aprēķinātos zaudējumus – vismaz 100 miljonu eiro apmērā. "Aicinām valdību un atbildīgos ministriju darbiniekus ātri un izlēmīgi rīkoties ar akcīzes nodokļu politikas jautājumiem," aicina LANA.
Asociācija vēstulē vaicā, vai Latvijas valdībai ir plāns, kompensēt zaudētos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā to, ka Igaunija samazināja akcīzes nodokli grādīgiem dzērieniem, alum un sidram par 25%. Asociācijas ieskatā tādējādi pierobežas tirdzniecība no 1. jūlija gandrīz pārstās dot pienesumu Latvijas budžetā.
LANA aplēsusi, ka plānotie un aprēķinātie zaudējumi 2020.gadā būs apmēram 100 miljoni eiro. Asociācija arī pauda bažas par to, ka valdība nodokļa apjoma zaudējumu varētu kompensēt arī plašākām nodokļu izmaiņām. LANA vērsa uzmanību arī tam, ka Saeimas finanšu un budžeta komisijas sēdē pavisam nesen izskanējis, ka Veselības ministrijai ir nepieciešami vēl papildus 100 miljoni eiro 2020. gadā.
"Pazūdot līdz šim Igaunijas un Somijas iedzīvotāju atstātajai naudai pierobežas tirdzniecībā, arī Latvijas budžetā no tā iekasētie nodokļi vairs nebūs. Vai valdība plāno iekasēt nodokļos vairāk no Latvijas iedzīvotājiem? Vai valdība lauzīs savu solījumu un mainīs nodokļus jau 2020.gadā," retoriski jautāts vēstulē.
Asociācijā aģentūrai LETA atzīmēja, ka Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma dati rāda, ka 57% aptaujāto Igaunijas iedzīvotāju, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, ieradušies Rīgā. Asociācijā vērš uzmanību, ka Rīga un Pierīga ir ievērojami attīstītāka par pārējiem un pierobežas tirdzniecība arī deva ieņēmumus un valstij nodokļa ieņēmumus arī no degvielas tirdzniecības, tūrisma un citām jomām.
Valdībai vēstulē LANA vaicā, kā plānots attīstīt pierobežas novadus un nodrošināt darba vietas reģionos, kas zudīs, izzūdot pierobežas tirdzniecībai. LANA ieskatā, lai risinātu šo un citas iepriekš minētās problēmas, arī Latvijā būtu jāsamazina akcīzes nodokļa likmes Latvijā līdzīgi, kā to izdarīja Igaunijā.
"Latvija arī to var izdarīt, jo akcīzes nodokļa likums ir atvērts. Jūlijā un augustā visvairāk tūristu brauc iegādāties alkoholu uz pierobežu un atstāj arī visvairāk naudas. Ja šajā laikā akcīzes nodoklis mums nebūs zemāks, pircēji būs vīlušies un atpakaļ vairāk nebrauks," norādīja alkohola ražotāju un tirgotāju pārstāvji.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja – ja Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi "šo karu", tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu.
Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma. "Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu," paziņoja politiķis.
Likumprojekta pavadvēstulē bija teikts, ka šīs pazemināšanas nolūks ir dot iespēju uzņēmējiem samazināt cenas, un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas.
Akcīzes nodokļa samazināšana daļai alkoholisko dzērienu Igaunijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apmēru Latvijā un palielināt to Igaunijā, bija norādīts pavadvēstulē.
Par šādu akcīzes nodokļa samazināšanu daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem – 27.maijā principiāli vienojās Igaunijas valdība. Vīnam akcīzes nodokli nav paredzēts samazināt.
Lai likums stātos spēkā, tas jāparaksta prezidentei Kersti Kaljulaidai.
Tikmēr Latvijā šā gada martā akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem tika palielinātas. Toreiz tik skaidrots, ka Latvijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme stiprajam alkoholam būs līdzvērtīga Lietuvā piemērojamai nodokļa likmei, taču salīdzinājumā ar Igauniju tā saglabāsies būtiski zemāka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
