Ašeradens mudina mainīt pašvaldību finanšu modeli, bet īstas ticības tam nav ne koalīcijā, ne paša partijā
Stāsts ir par Latvijas pašvaldību naudas lietām, par turīguma izlīdzināšanu starp dažādajām mūsu vietvarām. Aptuveni 200 miljonu eiro pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā bagātie novadi un pilsētas, šobrīd faktiski plašākais Rīgas reģions, pārdala par labu pārējām vietvarām. Kam būtu jādod, cik daudz būtu jādod, atbilstoši kādiem kritējiem būtu jādod? Tas pastāvīgi diskutēts, un tagad finanšu ministrs virza izmaiņas desmit gadu nekustinātajā izlīdzināšanas modelī.
Pārskatīti koeficienti, nekustamā īpašuma nodoklis vispār vairs neiekļautos šajā aprēķinā, un attiecīgie ieņēmumi paliktu tikai konkrētajā pašvaldība, arī atsevišķas birokrātiskas padarīšanas tiktu noņemtas. Aplēses nav konkrētas, bet solīts, ka galvenie ieguvēji būtu trūcīgās vietvaras, lielākie sagaidāmie zaudētāji – Pierīga.
Spraigas pašvaldību cīņas turpināsies. Finanšu ministrija pat neprognozē, kad iespējamās izmaiņas varētu sasniegt valdības darba galdu, bet jaunais piedāvājums ir ietverts jaunā likumā. Tas nozīmē, ka gala vārds par to būs Saeimas deputātiem. Vēlēšanu gadā…
Tieši šī iemesla dēļ šajā namā jau iepriekš, vēl pirms izziņotā Finanšu ministrijas piedāvājuma TV3 Ziņām pausta liela skepse par jebkādām izmaiņām, tai skaitā no koalīcijas.
Finanšu ministrs atzīst, ka arvien grūtāk nāk politiskie lēmumi, bet šis būtu pareizs.
"Mēs to varam nedarīt, šo reformu tagad… Tad nākamgad, es domāju, jaunā Saeima to neieviesīs, tad ir divi gadi. Tad izlīdzināt šo sistēmu maksās daudz, daudz dārgāk. Mēs modelējam uz priekšu. Tas ir pēdējais brīdis to izdarīt."
Kā izrādās, politiska diskusija koalīcijā par reformu nemaz nav bijusi, un partneri savas domas īsti nav mainījuši. Piedāvājumā esot labas lietas, esot arī riska aspekti, tai skaitā par pašvaldību spēju prognozēt un plānot savas finases. Tāpat pietrūkstot uzņēmumu piesaistes pamudinājumi, bet, iespējams, svarīgākais – saskaitāmo secību jau varot mainīt, bet summa beigās paliks tā pati. Attiecīgi pēc pārdales kādai pašvaldību grupai neizbēgami būs jāpaliek zaudētājos.
"Jautājums ir kutelīgs. Iespējams, garākā termiņā ir jāskatās uz to, ka valstij būtu jāpiedalās ar lielāku līdzfinansējumu. Zinot budžeta situāciju vidējā termiņā, man ir grūti iedomāties, kā to var iznest cauri."
"Te politiskai diskusijai ir jābūt, lai saprastu, kā koalīcijas partijas lūkojas uz šo. Atsūtīt šo likumprojektu uz Saeimu bez skaidras izpratnes par to, kā koalīcijas frakcijas redz šo situāciju, manuprāt, nebūtu prātīgi. Tas arī bija iemesls, kāpēc iepriekš biju skeptisks par šāda jautājuma virzīšanu. Ir ļoti labi, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi piedāvājumu, uz kura pamata var sarunu turpināt, iespējams, nākamā valdība un Saeima."
Nav izslēgts, ka iecerētā reforma Saeimas namu varētu pat nesasniegt. Noprotams, ka to varētu, tā teikt, noraut jau valdībā.
Pat finanšu ministra poltiskajā spēkā "Jaunajā Vienotība" caur politiskajiem ziediņiem liek manīt, ka šī cīņa varētu būt zaudēta, īsti pat vēl nesākoties.
"Es teiktu, ka šis ir drosmīgs solis no finanšu ministrs puses. Es saku "paldies!" viņam par to. Mēs, kā "Jaunās Vienotības" frakcija, esam gatavi ar šo dokumentu strādāt. Vai šo modeli var šajā sasaukumā pieņemt? Es gribētu cerēt, bet politiskā realitāte saka, ka šis modelis šajā parlamenta sasaukumā būs grūti pieņemams."
Sagaidāms, ka koalīcijas partneri pašvaldību finanšu izlīdzināšanas reformu apsriedīs nākamnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
