Bankas par nākotnes pensiju uzkrājumu glabāšanu prasa nesamērīgu komisiju
Attīstīto valstu klubā OECD Latvijas algu līmenis ir viens no zemākajiem, taču, izrādās, nākotnes pensiju uzkrājumiem mēs maksājam visaugstākās komisijas, kas mazina iespēju saņemt adekvātus ienākumus vecumdienās. Uz šo ačgārnību norāda vairāki pazīstami uzņēmēji, kas vienojušies radīt konkurenci bankām un radīt alternatīvu pensiju plānu.
Par nesamērīgi augstām banku komisijas uzskata arī Labklājības ministrija, taču likuma grozījumus, lai ierobežotu banku iespēju pelnīt uz nākotnes pensionāru rēķina, vēl tikai gatavo.
2. pensiju līmenī, kur nonāk 6% algas, naudu savām vecumdienām obligātā kārtā glabā vairāk nekā miljons strādājošo. Kā liecina dažādi pētījumi, vairums no viņiem nezina, kurā bankā glabājas uzkrājums vecumdienām, kādos vērtspapīros tas tiek ieguldīts, nemaz nerunājot par to, kāda ir banku komisija ir par šo pakalpojumu. Šo latviešu kūtrumu nekautrējas izmantot lielāko banku nolīgtie pensiju plānu pārvaldnieki, kuri iekasē nesamērīgi lielas komisijas. Aprēķini liecina, ka tās ir visaugstākās no OECD jeb attīstītajām valstīm.
Pērn Latvijas iedzīvotāji 2. pensiju līmeņa komisijās samaksājuši gandrīz 40 miljonus eiro, kas ir teju puse no visos plānos nopelnītā.
Valsts fondēto pensiju likums pārvaldniekiem dod plašas manevra iespējas noteikt komisijas maksu. Pateikti vien maksimālie griesti – no pusotra līdz 2%. Taču gadu no gada pārvaldītās naudas apjoms pieaug – šobrīd tie ir 3 miljardi eiro – taču bankas komisiju nemazina, lai arī izmaksas nepieaug.
Satraukumu, ka nākotnes pensionāri spiesti pārmaksāt, pauž sabiedrībā zināmi uzņēmēji, kuri plāno izveidot savu 2. līmeņa ieguldījumu plānu ar zemākam pārvaldīšanas izmaksām.
Tikmēr banku pārstāvji pārmetumus noraida. No ienākumu viedokļa pērn bijis veiksmīgs gads, taču esot jāskatās ilgtermiņā un sistēma kopumā.
Taču, iespējams, tieši konkurenta parādīšanas lielākajam pensiju pārvaldniekam "Swedbank" vakar lika paziņot par 60% komisijas maksas samazināšanu vienam no plāniem. Diskusijas gan izvērtās plašāka, vai demogrāfisko tendenču dēļ vispār Latvijā būs pensija un kāda.
Vairums diskusijas dalībnieku Latvija pensiju sistēmu novērtēja kā gana progresīvu, akcentējot, ka labklājība vecumdienās lielā mērā atkarīga no katra paša. Savukārt Labklājības ministrija uzsver, – ja maksas samazinājumu.
Skaties video un uzzini vairāk!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
