AirBaltic uzsvaru likšot uz pasažieru ērtībām, nevis zemu cenu

Pirms krīzes Latvijas valstij daļēji piederošā lidsabiedrība airBaltic strauji izpleta savu galamērķu tīklu, izaugot par lielāko lidsabiedrību Baltijas valstīs. Tomēr iestājoties krīzei, aviokompānija nonāca uz bankrota sliekšņa. No tā izglābties izdevās tikai ar valsts atbalstu. Valsts aviosabiedrību pilnībā pārņēma savā īpašumā, un airbaltic koncentrējās uz zaudējumu samazināšanu, nevis izaugsmi. Tagad šis posms aviokompānijas dzīvē esot noslēdzies.

Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai mēģināt atkārtot pagātnes sasniegumus, iekarojot jaunus tirgus, vai pieturēties pie drošākas, bet mazāk ambiciozas stratēģijas. Aviācijas eksperts Tālis Linkaits norāda, ka skaidrs redzējums par to no aviokompānijas nav izskanējis. Tomēr tāds esot nepieciešams ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī potenciālajiem investoriem, kuri bez rezultāta meklēti jau vairākus gadus.

Investora meklējumus gan kavē daudzās ar iepriekšējiem īpašniekiem saistītās tiesvedības. Viens šāds strīds par aviokompānijas savulaik izdotām obligācijām ir īpaši aktuāls, jo obligācijas šovasar pārvērtīsies lidsabiedrības akcijās. Valsts, kam šobrīd pieder 98% lidsabiedrības akciju, negrib pieļaut, ka daļa no tām nonāk nezināmās rokās.

Kaut publiski izskanējis, ka šāds darījums valstij varētu izmaksāt 9 miljonus eiro, ministrs norādīja, ka konkrētu summu nosaukt ir pāragri. Jāpiebilst, ka izskanējušas aizdomas, ka kompānija, kura saņemtu šo naudu pastarpināti varētu būt saistīta ar bijušo lidsabiedrības šefu Bertoltu Fliku un ekspremjeru Andri Šķēli.