Aptauja: 25% igauņu Latviju apmeklē tieši alkohola pirkšanas dēļ

Tā kā pēdējā gada laikā katrs braucis vismaz trīs reizes uz Latviju, tad pierobežas veikalos atstājuši 43 miljonus eiro, liecina – pētījuma kompānijas SKDS aptauja. Taču tas nav viss. Vēl par papildu 20 miljoniem eiro viņi Latvijā pērk arī pārtiku, degvielu, cigaretes un citas preces un pakalpojumus.

Šie daudzi miljoni no akcīzes nodokļa un PVN ienākumiem Latvijas budžetam draud pazust jau tuvāko mēnešu laikā, – brīdina nozares pārstāvji. Ja Igaunija samazina savu akcīzi par 25%, tad igauņiem un somiem vairs nav iemesla braukt uz Latviju. Latvijas politikas veidotāji tiek lūgti steigšus arī Latvijā samazināt akcīzes nodokli alum un stiprajam alkoholam par 25%.

"Mums burtiski paliek divas Saeimas sēdes šajā sesijā, lai izvairīties no diezgan lieliem budžeta zaudējumiem," norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Ja Latvija nesamazinās akcīzi alkoholam, pēc nozares asociācija aprēķiniem valsts budžeta pienesums no ieņēmumiem pierobežā jau nākamgad nogāzīsies līdz 2,8 miljoniem eiro. Pērn tie bija 70 miljoni eiro. Taču, ja akcīzi samazina, pierobežas arī nākamgad paralēli vēl izmaiņām Igaunijā tomēr spēj pienest valsts budžetam 58 miljonus eiro. Par situāciju sevišķi norūpējušies alus darītāji.

"15% no iekšzemes tirgus tiek realizēts tieši Igaunijas-Latvijas pierobežā. Tas nozīmē, ja ar Igaunijas lēmumu, šis tirgus pārstāj eksistē un nākamgad jārēķinās ar būtiskiem zaudējumiem," saka Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Aptaujā igauņiem tika arī jautāts – kādai jābūt stiprā alkohola vienas pudeles cenu atšķirībai, lai to turpmāk pirktu Igaunijā, ne vairs Latvijā. Un būtiskais lūzums notiek pie 4 eiro. Taču, ja alkohols Igaunijā maksās par 5 eiro lētāk, tad nu jau vairāk nekā puse nebrauks uz Latviju. Finanšu ministrija līdz šim bijusi izvairīga, vai un kā reaģēs uz igauņu lēmumu samazināt savu akcīzi.