Ēdināšanai prasīs piemērot samazināto PVN likmi 12% apmērā

Tīnūžu pagasta atpūtas kompleksa "Turbas" saimnieks ir starp tiem 330 lauku tūrisma uzņēmējiem, kas parakstījies lūgumā valdībai ēdināšanas nozares šā brīža PVN 21% aizstāt ar pazemināto likmi 12%, kāda tā iepriekš jau izcīnīta tūristu izmitināšanas pakalpojumiem naktsmītnēs.

Tā kā viesnīcās ir arī ēdināšana, tad pazeminātās PVN likmes piemērošana dotu līdzekļus palielināt strādājošo algas, lai noturētu esošos darbiniekus un piesaistītu trūkstošos, piemēram, pavārus un viesmīļus.

"Ja jūs gribat šādas algas, tad mūsu produktu un pakalpojumu cenai ir jāceļas. Ja tā ceļas, tad pret tiem, kas tos nodokļus nemaksā, mēs zaudējam konkurenci. Līdz ar to šis PVN likmes samazinājums būtu lielisks ierocis kādā viedā varētu šīs algas sakārtot," saka atpūtas kompleksa "Turbas" un "Turkalnes Muiža" saimnieks Kaspars Bramanis.

Ar šā brīža PVN 21% valsts budžets no ēdināšanas nozares gadā iegūst 46 miljonus eiro. Šī summa samazinātos vidēji par 26 miljoniem eiro, ja PVN likmi samazinātu līdz pieprasītajiem 12%. Vai ierosinājums atbalstāms, Finanšu ministrija sāks vērtēt maijā līdz ar sākšanu skatīt 2020. gada valsts budžetu.

"Šajā gadījumā uzņēmēji ir gatavi iet uz sadarbību ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, rādot, ka esam gatavi pacelt algas strādājošajiem, lai pretī no valdības saņemtu pazemināto PVN likmi," norāda lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele.

Ēdināšanas uzņēmuma īpašnieks no Usmas pārliecināts – nozare kopumā tad paliktu godīgāka. "Šis nodoklis – 21% – ir ļoti liels, un nozare ir spiesta strādāt pelēkajā zonā. Tu vienkārši legāli nespēj savilkt galus kopā," uzskata "SPA Hotel Usma" īpašnieks Staņislavs Backāns.

Turklāt, samazinot PVN ēdināšanas nozarei, galvu virs ūdens noturētu arī lauku degustāciju darbnīcas – maizes cepēji, sieru sējēji, alus brūvētāji –, kas laiku pa laikam piepelnās ar galdu klāšanu lauku tūristiem.

"Ēdināšanas joma Latvijā tiek dotēta no citiem uzņēmējdarbības veidiem, piemēram, nakšņošanas. Ja ilgstoši uzņēmējam nav izdevīgi sniegt ēdināšanu, viņš to nesniedz, un jums kā tūristam brokastis nav. Vediet pats savu kastīti līdzi, un vediet to kastīti arī atpakaļ. Tas nav tāds tūrisms, kurā mēs varam panākt tūrisma pieaugumu – ēdināšanas vietas Latvijā nevar izdzīvot," teic lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja.

Lauku tūrisma asociācija sevišķi priecājas par šīs nedēļas Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem, kas ļaus Konkurences padomei vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem. Ar publiskajiem resursiem tie iejaucas privātajā uzņēmējdarbībā un kropļo konkurence, sniedzot izmitināšanas pakalpojumus, telpu īri banketiem, velosipēdu un laivu nomu.

"Konkurence nav paredzama, jo jebkurā brīdī pašvaldība var uzsākt tieši to pašu uzņēmējdarbību. Uzņēmējiem ir grūti saņemt kredītus bankās, bet pašvaldībām ir daudz vieglāk," norāda Ziemele.

Kopumā gan Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk ceļo par reģioniem, un atseviškas naktsmītnēs šai vasarai rezervētas jau 90% apmērā. Lauku tūrisma uzņēmēji gan skaidro – cenas paliekšot esošajā līmenī.