Izpētīts, ka lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu enerģijas taupīšana nešķiet būtiska

Energotaupība lielākoties nav starp prioritātēm ne šobrīd, ne tuvākajā nākotnē, lai gan pasaules pieredze liecina, ka šo izmaksu mazināšana ilgtermiņā var ļoti stiprināt uzņēmuma konkurētspēju. Un arī Latvijā energotaupības ziņā ir savi labie piemēri.

Ja uzņēmums Latvijā lēmis ko darīt, lai samazinātu enerģijas patēriņu, visbiežāk tā ir pāreja uz elektrību mazāk patērējošām iekārtām un degvielas vai siltumenerģijas taupīšana. Finanšu institūcijas "Altum" veiktais pētījums atklāj, ka ieguldījumus, lai samazinātu izmaksas, visbiežāk veic tikai lielie, visbiežāk, ražošanas un būvniecības uzņēmumi.

"Uzņēmējiem patreiz trūkst izpratnes, trūkst papildus impulsu, lai veiksmīgi veidotu savu energoefektivitātes plānu. Uzņēmējiem lielāka prioritāte ir pelnīt naudu, un nereti energoefektivitāte nav tuvāko dienu darbu sarakstā. Un vēl ņemot vērā, ka papildus ir izpratnes trūkums, tad tas viss summējās. Taču ir labā ziņa, ka daļu uzņēmēju ir sākuši to darīt," norāda "Altum" uzņēmumu energoefektivitātes vadītājs Edgars Kudurs.

Taču tā ir tikai trešā daļa uzņēmumu, kas pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši kādus uzlabojumus, lai samazinātu ražošanas vai pakalpojumu izmaksas. Turklāt vairāk nekā puse uzņēmumu norādījuši, ka enerģijas taupīšanas pasākumus tuvākajā laikā arī veikt neplāno.

"Vairums starptautisku uzņēmumu jau ir sapratuši, – ja viņi nepievērsīsies energoefektivitātei, viņi zaudēs savu konkurētspēju ne tikai ilgtermiņā, bet arī īstermiņā," bilst Kudurs.

Par savu energoefektivitāti gan domājis uzņēmums "Ezerkauliņi", kas nodarbojas ar augļu un dārzeņu audzēšanu, kā arī to pārstrādi. Ieviešot dažādus risinājumus, tas kļuvis no liela enerģijas patērētāja par pašpietiekamu savas enerģijas ražotāju.

"Ezerkauliņi" ieviesuši gan efektīvus siltumnīcu pārvalkus, kas ļauj lētāk tās apsildīt, gan arī nomainījuši apgaismojumu ražošanas telpās. Elektrības ietaupījums ir pat 50%. Lielākais ieguvums gan ir sava biogāzes ražotne.

"Ražošanas procesā radušies blakus produkti un atkritumi, kas veidojas no dārzeņu pārstrādes, tiek saražoti par biogāzi. No tās mēs ražojam elektrību, siltumu, tvaiku. Un to visu izmantojam savā ražošanas procesā," stāsta "Ezerkauliņi" īpašnieks Kaspars Brunovskis.

Tas ļāvis pilnībā atteikties no citiem piegādātājiem un strādāt neatkarīgi. Turklāt, pārstrādājamus atkritumus uzņēmumam piegādā arī citi apkārt esošie uzņēmumi.

Ideja par par to, ka jāmeklē jauni risinājumi, uzņēmumam nāca piespiedu kārtā, jo bija nepieciešams atrast veidu, kā pārstrādāt pašu radītos atkritumus. Bez tā nebūtu iespējams uzņēmumu attīstīt. Turklāt, šādi uzņēmums samazinājis arī produkta pašizmaksu, jo visa saražotā enerģija nonāk atpakaļ ražošanā, – nodrošinot gan elektrību un siltumu, gan izmantojot to produkcijas apstrādes procesā.

"Tvaiks pa trubām aiziet tālāk uz ražošanu. Un mēs ar tvaiku mizojam dārzeni, vāram viņu. Līdz ar to neizmantojam citus resursus. Un es izvāru šeit to produktu, un tālāk viņš aiziet uz ēdināšanas iestādi vai tev uz māju. Tev mājā elektrība maksā 15 centi. Es viņu izvāru par vienu centu," norāda Brunovskis.

Arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis uzskata, ka pārdomāta enerģijas lietošana uzņēmumiem ļauj celt konkurētspēju. Vieglāk gan to veikt ir lielajiem uzņēmumiem, kam ir gan vairāk līdzekļu, gan lielāki cilvēkresursi. Taču Osis uzskata, ka situācija kopumā uzlabojas.

"Kopumā, protams, ka pie tā, ka elektrības cenas, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, ir augstākas nekā konkurējošās valstīs, tad gribot negribot tev ir jāskatās, kā tu vari to elektrības rēķinu samazināt. Un, ja viņam ir izvēle starp to, vai uzlikt jaunu ražošanas līniju, tad energoefektivitāte, kas bieži vien ir kaut kāda pakārtotā lieta, viņa neiegūst to prioritāti," bilst Osis.

Latvijas uzņēmumi gan tuvākajos gados būs spiesti mainīt paradumus. Eiropas komisija paredz, ka turpmāks uzņēmumiem energoefektīviem risinājumiem ražošanas procesā ir jābūt vienai no prioritātēm.