Kuģīšu īpašnieki prasa ierobežot ātrgaitas kuteru trakulīgo un pārgalvīgo braukšanu Daugavā

Kuģītis Vecrīga pagājušo gadu ir piedzīvojis daudzus nepatīkamus momentus. Ātrgaitas kuteri, ejot garām, saceļ tādus viļņus, ka cilvēki krīt un gūst nobrāzumus un citas traumas. Šūpošanās dēļ no klātiem galdiem gāzās trauki. Bet, stāvot piestātnē, garāmbraucošo kuteru radītie viļņi var pat izlauzt trapu un margas.

"Var notikt viss kas, vai nē. Ja stāv pie borta, jo sānus tur brīžiem sasniedz pāri par 20 grādi. Nu tad saprotiet pats, ja kuģis tā mētājās – no borta uz borta. Neuzmanīgs var arī pār bortu pārkrist pāri. Tā kā tas ir pietiekami bīstami tādam kuģim, nerunājot par mazajām laiviņām, kas te braukā," norāda kuģīša Vecrīga kapteinis Aivars Krišjānis.

Upju kuģīšu ātrums ir ap 8 mezgliem. Bet mūsdienu kuteri var attīstīt ātrumu līdz 40-50 mezgliem. Pašlaik ātruma ierobežojoša zīme ir tikai Rīgas ostā – tur ātrāk par 8 mezgliem braukt nedrīkst. Bet parējos ūdeņos ātruma izvēle ir kapteiņa kompetencē. Noteikumi reglamentē, ka viņam ir jāizvēlas drošs ātrums.

Lai novērstu pārpratumus, tiek plānots ierobežot ātrumu Daugavā visā Rīgas pilsētas posmā. Atbilstošas zīmes Satiksmes departaments sola uzstādīt līdz maija beigām.

"Mēs šobrīd izstrādājam Daugavas satiksmes organizācijas shēmu, kura tad attiecīgi tiks saskaņota Jūras administrācijā, un pēc šī te saskaņojuma satiksme Daugavā būs organizēta, jo navigācija būs 8 mezgli," norāda RD Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere.

Tomēr atklāts paliek jautājums par kontroli. Rīgas reģionā ātrumu uz ūdeņiem kontrolē tikai viena valsts Ūdens policijas ekipāža, kuras rīcībā ir viens radars. Un ar to esot par maz.

Tā kā pieaug Kuteru un ūdens motociklu skaits, ar katru palielinās arī ātruma pārkāpēju daudzums. Pagājušajā sezonā tika izrakstīti 27 protokoli, kas ir divreiz vairāk nekā 2013. gadā. Un kā norāda policisti, ātrums uz ūdens apdraud ne tikai kuģīšus, bet arī mazākas laivas un peldētājus.