Vairāki Latvijas uzņēmumi paziņojuši, ka ir gatavi dot darbu bēgļiem

"Mums ir reālas problēmas ar darbaspēku. Pirmkārt, ar kvalificētu darbaspēku, un ar darbaspēku vispār, kas grib strādāt. Pateikt, cik iztrūkst, ir samērā sarežģīti, jo viens kontingents ir tāds, kas nodrošina šo pastāvīgo kadru mainību uzņēmumā," skaidroja Tukuma piena direktors Ints Poškus.

Uzņēmumu šī situācija neapmierina, un tas pat būtu gatavs sākotnēji pieciest, ka bēgļi nezina valodu. "Mēs, protams, neesam nekādu detalizētu plānu bēgļu uzņemšanai izstrādājuši, bet es domāju, ka pirmsākumā ir iespējas piemeklēt tādu darbu, kur viņam šīs valodas zināšanas nav tik būtiskas," vērtēja Poškus.

Pēc viņa teiktā, galvenais, lai bēgļi gribētu strādāt. "Skaidrs, ka šie bēgļi Eiropā ir, mēs viņus uzņemsim vienalga, un tad, protams, ideālajā variantā šie bēgļi gan ar savu vēlēšanos, gan varēšanu ir gatavi strādāt mūsu valstī," teica uzņēmuma direktors. Viņš gan atklāti atzina: 100% pārliecības, ka viņi visi grib strādāt, viņam nav.

Tukuma pienā patvēruma meklētājiem būtu pieejamas dažādas darba iespējas, un, ja varēšana, vēlēšanās un prasmes atbilst tam līmenim, kāds ir citiem uzņēmuma darbiniekiem, tad arī bēgļi saņemtu tikpat, cik pārējie.

"Sākot no visvienkāršākajiem darbiem kā krāvējs, tad ir dažādas profesijas gan ražošanā, gan noliktavā, līdz pat tehniskajiem speciālistiem. Tas viss ir vajadzīgs," piemērus minēja Poškus un norādīja, ka uzņēmumā maksā nedaudz virs valsts vidējās algas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā aptauja liecina, ka patlaban 15 Latvijas uzņēmumi apsvērtu iespēju darbinieku rindās uzņemt arī patvēruma meklētājus. Uzņēmumus gan māc bažas, ka valsts institūcijas var izmantot situāciju un sodīt tos par bēgļu nodarbināšanu, ja tie nezina valsts valodu. Tas atturētu bēgļus pieņemt darbā.

LDDK spriež, ka būtu vajadzīgs atsevišķs regulējums par bēgļiem, ko varētu izstrādāt Valsts darba inspekcija kopā ar Labklājības ministriju.