Vīns no arbūziem – Naukšēnos tiek darīts ļoti netipisks dzēriens

"Naukšēnu vīna darītavas" saimnieks Jānis Baunis savā bioloģiski sertificētājā saimniecībā pirmo reizi izaudzējis arbūzus, lai no tiem kā paši pirmie Latvijā komerciālam nolūkam gatavotu arbūzu vīnu. No lauka pa tiešo uz izgrebšanu.

"Katrai vīna darītavai ir liels gods pašiem audzēt un pēc tam to pārstrādāt. Katrai vīna darītavai tas ir numur viens, lai būtu pašiem savi dārzi, un lai no tiem dārziem iegūtu pārstrādātu," viņš stāsta.

Naukšēniešiem, kas iepriekšējos gados pat divas reizes atzīti par Latvijas labākajiem vīna darītājiem, tagad pievērsties arbūziem motivējusi iepriekš Baltijas līmenī saņemtā balva par inovatīvām garšām ar piparkūku sidru. Te cer, ka arī eksperimentālais arbūzu deserta vīns atnesīs kādu atzinību.

"Visi tik saldi, visi tik sulīgi. Eksperiments jau bija audzēšana, bet, ņemot vērā, cik labi tas viss ir sanācis un cik daudz ir izauguši, mēs plānojam arī to turpmāk to darīt," norāda "Naukšēnu vīna darītavas" saimniece Diāna Baune.

Citviet pasaulē vīns no arbūziem jau ir gatavots gadu desmitiem ilgi, un iesācēji ar pirmo mēģinājumu bieži kļūdoties. Naukšēnos gan nebaidās iet paši savu tehnoloģisko ceļu kā līdz šim jau gatavojuši, piemēram, dārza ogu vīnu. Taču ātrāk par vīnu gatavs būšot arbūzu uzlējums jeb sagrieztiem arbūziem pārliets destilāts.

"Izvelk visas tās smaržas un garšas, pēc liek vai nu sulu spiedē vai nofiltrē, un tad pilda pudelēs.Tas gan būs virs 20 grādiem stiprs alkoholiskais dzēriens," norāda "Naukšēnu vīna darītavas" saimnieks.

Kopumā Latvijā šobrīd ir 89 mazās vīna un raudzēto dzērienu darītavas. To skaits būtiski palielinājies pēdējo piecu gadu laikā, liecina Valsts Ieņēmuma dienesta izsniegto licenču skaits.

"Mēs esam strādājuši pie tā, lai samazinātu administratīvo slogu mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, mazajām vīna darītavām – vienkāršāk ir noformēt licenci. Nevajag elektroniskos kases aparātus, jo tie ir ģimenes uzņēmumi. Attiecīgi likumā, protams, ir nosacījums, ka savā īpašumā ir jābūt dārziem," pauž Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Lielai daļai gada laikā saražotais nepārsniedz 1000 litru, jo tas ir lauku tūrisma degustāciju un tirdziņu līmenī. Un arī valsts budžeta ieņēmumi no mazo alkoholisko dzērienu darītavu akcīzes nodokļa, piemēram, 2018.gadā nebija lieli – par Latvijā audzēto vīnogu vīnu nepilns pusotrs tūkstotis eiro, bet par vīnu un sidru, kas ražots no augļiem un dažādām ogām, 89 000 eiro.

Taču, lai būtu vispār ko ražot, tieši tagad Latvijas mazajās darītavās ir sācies darbīgākais laiks. Arī Naukšēnos, kad raudzēšanai būs ielikts arbūzu vīns, ķersies klāt paradīzes ābolu vākšanas talkai vīna un sidra gatavošanai.