Briselē cep Ukrainas produktu importa liegumu: vai saulespuķu eļļa kļūs dārgāka?
Eiropas Komisija (EK) piekrīt uz laiku aizliegt Ukrainas saulespuķu eļļas importu, – medijiem pavēstījis Polijas lauksaimniecības ministrs Roberts Teluss. Importa liegumu paredzēts noteikt arī vairākiem citiem Ukrainas lauksaimniecības produktiem. Šāds solis izraisīs cenu kāpumu vairākām produktu grupām, – prognozē tirgus eksperti.
Bez saulespuķu eļļas topošajā Ukrainas produktu "melnajā sarakstā" ir arī kvieši, kukurūza, rapšu sēklas un saulespuķu sēklas. Kā intervijā radiostacijai "RMF24" apstiprinājis Polijas lauksaimniecības ministrs, EK ir piekritusi uz laiku liegt minēto preču importu no Ukrainas. To Teluss sacījis otrdien Luksemburgā, kur 25. aprīlī norisinājās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme.
Importa liegums nav pareizais ceļš
Ukrainas lauksaimniecības produktu importa aizliegums nav pareizais risinājums, – "tv3.lv" atzīst aptaujātie tirgus eksperti.
"Mums tiešām ir maksimāli jāatbalsta Ukraina, lai tā padzen iebrucēju, un atjaunojas miers un ierastā kārtība," teic Agroresursu un ekonomikas institūta (AEI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
"Vienlaikus es saprotu problēmu, ka tirgū ienāk produkti par dempinga cenām. Un vietējos zemniekus un lauksaimniecības produktu pārstrādātājus tas neapmierina. Tāpēc risinājumi ir jāmeklē."
"Labā ziņa ir, ka jautājums tiek risināts ES līmenī, tomēr Ukrainas produkcijas importa aizliegums nav pareizais ceļš. Pareizāk būtu ES lauksaimniekiem kompensēt to cenas starpību, kas rodas, ņemot vērā atšķirīgās prasības ražotājiem."
"Lielākā daļa Ukrainas lauksaimniecības produkcijas, ko bija paredzēts importēt caur Poliju tālāk uz Āfriku un citām valstīm, nosēdās pašā Eiropā. Līdz ar to tā sāka veidot negodīgu konkurenci vietējiem ražotājiem," problēmu iezīmē Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs. "Turklāt uzradās negodprātīgi uzņēmēji arī ES, kas šo produkciju uzpirka, lai tālāk spekulētu ar to vietējā tirgū."
"Zemniekiem radās arī bažas, ka nebūs kur likt savu jauno ražu, jo Ukrainas labība nosēdās Polijas un citu valstu labības glabātuvēs."
"Brisele tagad saglābj un labo gan savas, gan dalībvalstu kļūdas, kuras pieļāva, ka šis produkcijas imports neaizgāja tranzītā, bet palika ES iekšienē. Tā ir kļūdaina politika, kad, pieņemot pozitīvu lēmumu, netika nodrošināta un kontrolēta šī lēmuma pareiza izpilde."
"Tagad jautājums ir, vai ES un tās dalībvalstis savlaicīgi spēs nodrošināt jau līdz šim ievestās Ukrainas lauksaimniecības produkcijas izvešanu ārpus ES robežām, lai atbrīvotu vietu lokālajam tirgum. Vai tas, kas paredzēts tranzītam, nenosēdīsies Eiropas Savienībā?"
Arī Danusēvičs uzsver, ka ukraiņiem ir jāpalīdz, bet no otras puses ir jānovērš spekulācija ar šiem lauksaimniecības produktiem un vietējā tirgus sagraušana: "Nedomāju, ka pilnīgs importa aizliegums ir pareizs risinājums. Bet ES ir jāievieš kārtība, sakārtojot tirgu un nodrošinot Ukrainas produktu importu, kas nekaitē vietējam tirgum."
Eļļas importa aizliegums cels pārtikas cenas
Runājot par iespējamo Ukrainas saulespuķu eļļas importa aizliegumu, Gulbe atzīmē, ka to plaši izmanto gan pārtikas pārstrādē, gan cilvēki ikdienas patēriņā: "Līdz ar to saulespuķu eļļas importa aizliegums paaugstinās ne tikai eļļas pudeles, bet arī vairāku pārtikas produktu grupu cenas gan Latvijā, gan ES".
"Ukrainas saulespuķu eļļas importa aizliegums izmainīs tirgus struktūru. Gan pārstrādes uzņēmumiem, gan tirdzniecības ķēdēm būs jāmeklē citi piegādātāji, kas nozīmē izmaksu pieaugumu."
Danusēvičs pauž cerību, ka eļļas importa liegums netiks ieviests: "Vismaz no Latvijas pozīcijām raugoties, šādam aizliegumam nebūtu pamata."
"Gadījumā, ja tomēr eļļas imports tiks liegts, kādu laiku tiks izmantoti tirgū esošie eļļas krājumi. Un domāju, ka tiklīdz tirgū radīsies problēma ar saulespuķu eļļas pieejamību, EK būs jāatrisina šis jautājums."
Šāda veida importa aizliegumi noteikti ir īstermiņa risinājumi, iespējams, lai nomierinātu zemniekus, rezumē Danusēvičs.
Polija un citi sargā savus zemniekus
Kā "tv3.lv" jau vēstīja, aprīļa vidū Polija un Ungārija līdz vasarai noteica pagaidu Ukrainas lauksaimniecības produktu importa aizliegumu, skaidrojot to ar nepieciešamību aizsargāt savus lauksaimniekus no dempinga. Lai arī vēlāk Varšava atļāva Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu caur Poliju, importa aizliegums palika spēkā.
Pēc Polijas un Ungārijas arī Slovākija aizliedza Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, un vēl citas Ukrainas kaimiņvalstis paziņoja par šādu nodomu.
Brisele sākotnēji nosodīja minēto valstu vienpusējos soļus, norādot, ka ES ārējās tirdzniecības politikai jābūt vienotai. Vienlaikus tika sāktas sarunas ar piecām ES dalībvalstīm par to, kā šo problēmu risināt ES mērogā.
Jāturpina Ukrainas produktu tranzīts un imports
Otrdienas Luksemburgas sanāksmē arī Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) pauda nostāju, ka "galēji un vienpusēji" atsevišķu dalībvalstu lēmumi par aizliegumu ievest graudus no Ukrainas nav risinājums.
Šmits padomes sapulcē uzsvēris, ka ES ir jāturpina atbalstīt Ukrainas ekonomiku un jāmeklē visi iespējamie ES līmeņa tehniskie un strukturālie risinājumi, lai turpinātu nodrošināt Ukrainas lauksaimniecības produktu importu un tranzītu, ar mērķi risināt globālā pārtikas nodrošinājuma problēmas.
"Ja kādu produktu pieaugošais imports no Ukrainas negatīvi ietekmē dalībvalstu lauksaimniekus un pārtikas ražotājus, tad tam ir jāparedz ES līmeņa atbalsta pasākumi."
"Ukraiņus ir jāatbalsta visos veidos," intervijā "tv3.lv" iepriekš sacīja Āra Burkāna zemnieku saimniecības vadītājs Modris Mazurs. "Pilnīgs lauksaimniecības produkcijas embargo nevar būt ilgtermiņa risinājums," piebilda lielākā Latvijas graudaudzēšanas uzņēmuma SIA "Uzvara–lauks" vadītājs Arnis Vējš.
"Galu galā ir jāatceras, ka Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet lielā mērā arī par citu valstu interesēm. Realitāte ir tāda, ka izejmateriālu, piemēram, minerālmēslu, sēklas materiāla, augu aizsardzības līdzekļu cenas Ukrainā ir tādas pašas kā pie mums. Un Ukrainas lauksaimnieki, strādājot kara apstākļos, ekonomiski cieš daudz vairāk nekā citi," sacīja Vējš.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
