Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma ietekmi izjustu arī patērētājs

Viņš uzsver, ka tādā formātā, kādā to patlaban prezentē Ekonomikas ministrija (EM), proti, bez skaidra un visiem degvielas tirgus dalībniekiem vienāda cenu noteikšanas mehānisma, šāds maksājums grautu veselīgas konkurences principus, vienlaikus nekādā veidā nenodrošinot cenu samazināšanos gadījumā, ja tās pieaug pasaules tirgū.

Uzņēmumā uzsver, ka uz globālās nestabilitātes, ģeopolitisko risku un strauju "Platts" kotācijas svārstību fona degvielas tirgus jau patlaban atrodas būtiska spiediena apstākļos un degvielas cenas Latvijā pieaug straujāk, nekā patērētāji spēj tām pielāgoties.

Lasi vēl: Degvielas cenu kāpumu ļaunprātīgi var izmantot arī krāpnieki 

Tādējādi uzņēmuma ieskatā šādā situācijā lēmums ieviest solidaritātes maksājumu izskatās nevis kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, bet kā papildu slogs pašai sabiedrībai. Uzņēmumā uzsver, ka politiķi publiski maksājumu pamato kā taisnīguma un virspeļņas pārdales instrumentu, taču praksē tiek aizmirsts, ka jebkuras papildu izmaksas uzņēmējdarbībā gala rezultātā tiek pārliktas uz patērētāju.

"Kool Latvija" pārstāvji uzsver, ka degvielas uzņēmumi darbojas atkarīgi no starptautiskajām cenām, loģistikas, valūtu svārstībām un regulējuma. Tādējādi, ja šiem faktoriem pievienojas jauns fiskāls instruments, uzņēmumi ir spiesti kompensēt izmaksu pieaugumu, un tiešākais veids ir cena degvielas uzpildes stacijas tablo.

Vienlaikus uzņēmumā papildina, ka degvielas biznesa modelis jau ilgstoši darbojas uz robežas, jo degvielas uzcenojums ir tik zems, ka tās pārdošana bieži vien nesedz infrastruktūras uzturēšanas izmaksas – stacijas, iekārtas, loģistiku un personālu. Tādējādi degvielas uzpildes stacijās tiek attīstīti veikali un papildu pakalpojumi, kas ne tikai papildina biznesu, bet faktiski subsidē degvielas piegādes un pārdošanas procesu.

Papildu spiedienu, pēc uzņēmumā teiktā, ietekmē arī paša tirgus struktūra, jo degvielas sektors Latvijā nav viendabīgs – tajā darbojas gan spēcīgi tirgus dalībnieki, gan ievainojamāki uzņēmumi. Tie uzņēmumi, kas nespēj konkurēt ar servisu, infrastruktūru vai sortimentu, ir spiesti cīnīties ar vienīgo instrumentu – cenu. Lai nezaudētu klientus, cenas tiek samazinātas līdz pašizmaksai vai pat zem tās, faktiski strādājot ar zaudējumiem, norāda uzņēmumā.

"Kool Latvija" pārstāvji rezumē, ka, strādājot ar zaudējumiem, nav iespējams segt operacionālās izmaksas, uzturēt stacijas un investēt attīstībā, tāpēc cenu samazināšana izdzīvošanas nolūkā tālāk noved pie apjomu krituma, vienības izmaksu pieauguma un vēl lielāka spiediena uz peļņas maržu. Uzņēmumi zaudētu stabilitāti, uzkrātu maksātnespējas riskus un noteiktā brīdī pamestu tirgu. Tādējādi izzustu konkurence, kas līdz šim ierobežoja cenu pieaugumu.

Uzņēmumā norāda, ka tirgus sašaurināšanās gadījumā izvēle pazustu un līdz ar to arī reāls cenu spiediens. Tādējādi patērētājam ne tikai būtu jāmaksā vairāk, bet arī vajadzētu būt atkarīgam no ierobežota piegādātāju skaita un to cenu politikas.