Drošība, demogrāfija un izglītība – valdība vienojas par budžeta prioritātēm
Valdība spērusi soli tuvāk, lai pieņemtu nākamā gada valsts budžetu, ar kura sagatavošanu līdz šim nebija klājies viegli. Ārkārtas sēdē lemts piešķirt vairāk nekā pusmiljardu eiro galvenajām prioritātēm – drošībai, demogrāfijai un izglītībai. Papildu finansējums rasts, samazinot izdevumus citās jomās un izvairoties celt pamatnodokļus. Taču parāds gan turpinās augt.
Jaunajam budžetam valdības darba kārtībā bija jābūt jau pagājušajā nedēļā. Taču koalīcijas partiju domstarpību dēļ vienošanās panākšana ieilga. Tagad pretrunas, šķiet, pārvarētas un par finansējuma piešķiršanu prioritātēm valdība pirmdien beidzot bija gatava lemt ārkārtas sēdē.
Budžets nebija vienkāršs daudzu fundamentālu iemeslu dēļ. Es gribu teikt, ka budžetā ir iestrādāts līdz šim vēl nebijuša mēroga aizsardzības pakotnes finansējums. Milzīgs.
Drošības stiprināšanai piešķirta lauvas tiesa no vairāk nekā pusmiljarda eiro, kas atvēlēts prioritātēm. Finansējums paredzēts ne vien kaujasspēju uzlabošanai, bet arī austrumu pierobežas pašvaldībām.
"Pirmo reizi mēs sasniegsim divu miljardu slieksni, virzoties uz 5% no IKP. Mēs ļoti labi apzināmies to, ka katrs eiro cents ir atbildīgi arī jāiegulda un jāpamato. Tā, ka šī atbildība par caurspīdīgumu ir ļoti nozīmīga. Skaidrs, ka mēs ieguldām lielāko daļu mūsu drošības un aizsardzības spēju attīstībā," norādīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Otra prioritāte ir demogrāfija. Gandrīz 95 miljoni eiro paredzēti atbalsta pilnveidošanai ģimenēm ar bērniem un ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, pabalsta saglabāšanai 75% apmērā strādājošiem vecākiem, mātes un bērna veselības uzlabošanai un citiem pasākumiem.
Savukārt 45 miljoni eiro papildus piešķirti, lai turpinātu ieviest izglītības finansēšanas jauno modeli, kam dots nosaukums "Programma skolā".
Ir diezgan skaidrs, ka "Programma skolā" stiprinās skolas visā Latvijā un pretēji izskanējušam, ka kaut kādā veidā tiek vājinātas lauku skolas, no savas puses gribu pateikt, ka nešaubīgi lauku skolas būs vienas no tām, kas iegūs.
Bažas par to, ka lauku skolu nākotne ir apdraudēta, iepriekš pauda Zaļo un zemnieku savienība. Tā arī izvirzīja ultimātu samazināt PVN daļai pārtikas. Koalīcija vienojās par kompromisu no nākamā gada jūlija uz gadu ieviest samazināto 12 procentu likmi maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai.
Lasi arī: Siliņa mudina "zaļzemniekus" beigt izplatīt mītus par mazo lauku skolu slēgšanu
"Gribētu pateikt paldies visiem par ļoti tiešām intensīvo darbu un izpratni un sadarbību šajā budžeta veidošanas procesā," teica ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Finanšu ministrs ir gandarīts, ka izdevies izvairīties no pamatnodokļu celšanas. Tā vietā straujāk palielinās akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, kā arī azartspēļu un dabas resursu nodokli. Taču turpinās augt parāds, kas uztrauc uzņēmēju organizācijas.
Valdība budžetu plānojusi apstiprināt pēc trīs nedēļām. Bet galavārds būs jāsaka Saeimai. "Ja mūsu partneri nevienosies par šo budžetu Saeimā, tas būs skaidrs uzstādījums pret Latvijas drošības stiprināšanu šodien. Un tas būs uzstādījums pret mūsu kopējo aizsardzības spēju stiprināšanu. Un es domāju, ja nebūs budžeta tad, tas būs kā atstāt durvis vaļā, kad ārā plosās vētra," norādīja premjerministre Evika Siliņa (JV).
No budžeta pieņemšanas atkarīga arī valdības nākotne. Ja Saeima budžetu noraida, valdība krīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
