Eksperti brīdina: Latvija ir riska zonā sankciju apiešanas kontekstā

Baltijas reģions un sevišķi Latvija jau kopš 1990. gadiem bija bēdīgi slavena kā naudas atmazgāšanas punkts, kurā izmantojot apšaubāmas bankas legalizēja Krievijas un citu bijušo PSRS mafijas grupējumu un korumpantu saraustās milzu summas.

Eksperti secina, ka Krievijas naudas atmazgāšana pēdējos gados ir pārvietojusies prom no Latvijas, jo banku kontrole šeit ir kļuvusi ļoti stingra, bet noziedznieki jau atraduši citus ceļus.

"Arī noziedzības puse seko līdzi starptautiskiem novērtējumiem un taisa "heatmaps" jeb novērojumu kartes, kur tās kontroles ir mazāk," norāda Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks Toms Platacis.

Tagad biežāk tiek izmantotas tādas valstis kā Apvienotie Arābu Emirāti, Turcija, Kaukāza un Centrālāzijas reģions. Nauda bieži netiek slēpta bankās, bet gan ieguldīta nekustamajos īpašumos, luksusa precēs vai pārvietota caur fiktīvu tirdzniecību. Arvien plašāk tiek izmantotas kriptovalūtas – sevišķi tā sauktās "stabilās monētas" jeb "stablecoins", kuru vērtība ir piesaistīta dolāram. Ar pāris datora klikšķiem miljonus var pārvietot no vienas adreses uz citu.

"Ir dažādi veidi. Piemēram, kriptovalūtas ir jāuzrauga – noteikti, tā ir prioritāte starptautiskām organizācijām. Tas ir sektors, kas jāuzrauga. Ir gan labie, gan sliktie spēlētāji katrā sektorā, bet šeit noteikti ir arī dažādi vājie punkti," pauž Eiropas Banku federācijas galvenais politikas direktors Sebastjēns De Bruvers.

Ja naudas atmazgātāju apkarošanas ziņā Latvijai ir izdevies savu reputāciju atjaunot, tad galvassāpes sagādā sankciju apiešana – arī šī ir Finanšu izlūkošanas dienesta darba ikdiena.

"Šīs sektorālās sankcijas, kas mums piemīt un ar ko vairāk nākas saskarties, jo esam vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts kurai ir robeža gan ar Baltkrieviju gan Krieviju, tas ir kaut kas, no kā nevaram izvairīties, ja robežas netiek pilnībā aizslēgtas un tur tie sankciju apiešanas riski mums kā valstij ir augstāki," vērš uzmanību Platacis.

Starptautiski atzīts finanšu noziegumu un atbilstības eksperts, kurš strādājis augstos amatos bankās un sadarbojies ar ANO un citām institūcijām, uzsver – sankcijām jābūt precīzākām.

"Jo vairāk šīs sankcijas fokusējas uz konkrētām personām vai uzņēmumiem, nevis sektoriem, tas ir daudz efektīvāk. Daudz vieglāk bankām ir izfiltrēt konkrētus cilvēkus nevis nosegt veselas nozares. Tas krietni palīdzētu cīnīties ar sankciju apiešanu," teic "The Wolfsberg Group" vadītājs Edvards Konvejs.

Finanšu izlūkošanas dienesta skaidro, ka strādā ciešā sadarbībā ar prokuratūru, muitu, tiek uzsākti jauni kriminālprocesi. Diemžēl sabiedrībai daudz ko nedrīkst atklāt, jo tas traucētu izmeklēšanas darbībām, tādēļ interesantākais paliek aizkulisēs, līdz nonāks līdz tiesas instancēm.