"EM piedāvātais cenu samazināšanas plāns neiet kopā ar realitāti" Blūms skaidro, kā cīnīties ar lielo dārdzību veikalos

Blūms norādīja, ka augstās cenas ir globāls fenomens, kuru ietekmē vairāki faktori, tostarp starptautiskās piegādes ķēdes, nodokļi un valstu ekonomiskās struktūras. "Nu kopējā situācija pasaulē rāda, ka cenas, tai skaitā Eiropā, tai skaitā pasaulē, ir diezgan augstas," sacīja Blūms. "Šobrīd Amerikā runā par olu cenām, arī daudzas Eiropas valstis risina jautājumu par augstām cenām, tā kā mēs neesam lielā mērā unikāli."

Par Latvijas cenu atšķirībām, viņš skaidroja, ka cenas veidošanās ir daudzslāņaina un atkarīga no dažādiem faktoriem, sākot no ražošanas izmaksām līdz piegādes ķēdēm. "Ja mēs runājam par to, kā cenas veidojas, tas ir sarežģīts stāsts, un šī sarežģītā stāsta sākums ir dobē vai vagā," teica Blūms, piebilstot, ka ievērojams cenu pieaugums var rasties arī no nodokļiem, kas atšķiras starp Baltijas valstīm.

Viņš norādīja, ka atšķirības nodokļu politikā, piemēram, akcīzes nodoklis, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc atsevišķu produktu cenas Latvijā ir augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Runājot par ražotājiem, Blūms apliecināja, ka vietējie produkti Latvijā nebūt nav ievērojami dārgāki nekā ārvalstu. "Mēs esam pārbaudījuši daudzus produktus, un ieraudzīt ap 200% uzcenojumu mēs nevarējām," viņš teica. Tāpat viņš skaidroja, ka veikalu plauktos preces var šķist dārgākas, taču patiesībā 60% cenas veido piegādātāja uzliktā cena.

Valdība nesen atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu vienlīdzīgas konkurences veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā. Viens no mērķiem – novērst situācijas, kad lielveikalu tīkli diktē savus noteikumus pārtikas ražotājiem. Blūms norādīja, ka šāds plāns nav īstenojams esošajos apstākļos. "Zemas cenas mēs arī gribētu, un zemas cenas noteikti būtu tas, ko gribētu arī mūsu pircēji. Bet tas, ka piedāvātais plāns neiet kopā ar realitāti, tas ir cits stāsts," sacīja Blūms.

Viņš uzsvēra, ka problēma ir ne tikai tirgotāju peļņā, kas, pēc viņa teiktā, ir vien 2,7 centi no viena eiro, bet arī valsts politikas jomā, piemēram, PVN samazināšanā pārtikas grupās, kas patiešām ir būtiskas pircējiem. "Ir lieliska iespēja skatīties, kuras grupas ir jāatbalsta – iedzīvotāju cenu jūtīgākās grupas," viņš piebilda. "Ja grozījumi stāsies spēkā, tirgotāji sašaurinās piegādātāju loku un turpinās strādāt tikai ar stabilajiem un paredzamajiem ražotājiem," viņš norādīja. "Lielākā daļa mazo ražotāju, kas nespēj nodrošināt stabilitāti, var pazust no veikalu plauktiem."