Ēnu ekonomika Latvijā, par spīti dažādiem pasākumiem, pērn pieaugusi; īpatsvars sasniedzis 24,2%
Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā pieauga par 2,2 procentpunktiem un sasniedza 24,2% iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Viņš arī atzīmēja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieaudzis otro gadu pēc kārtas.
Tāpat pētnieks piebilda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pērn Latvijā audzis, neņemot vērā, ka ekonomikā bija izaugsme un uzlabojās kopējā situācija.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Lielāko daļu no ēnu ekonomikas 2018. gadā Latvijā veidoja aplokšņu algu izmaksas – 43,5%, kā arī neuzrādītie ienākumi – 35,2%, savukārt darbinieku neuzrādīšanas īpatsvars sasniedza 9,6%.
Pērn audzis arī nereģistrēto uzņēmumu īpatsvars – no 6,5% 2017. gadā līdz 8,6% pērn. Sauka piebilda, ka lielākoties tie ir jauni un mazi uzņēmumi, lai gan arī atsevišķi lieli uzņēmumi pamanās strādāt nereģistrējušies.
Pētījumā secināts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā pagājušajā gadā audzis no 18,2% līdz 18,7%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis no 18,2% līdz 16,7%.
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2017. gadā bija 22% no IKP, kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā.
Video: Arnis Sauka stāsta par ēnu ekonomikas jaunākajiem datiem
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
