Aizliegums Latvijas bankām apkalpot "čaulas kompānijas" stāsies spēkā jau maijā. Tas varētu nozīmēt vairāku banku galu

Padome atbalstīja banku regulatora ierosinājumu aizliegt Latvijas kredītiestādēm apkalpot tā dēvētās "čaulas kompānijas", kuras bieži vien tiek izmantotas, lai īstenotu šādus necaurskatāmus finanšu darījumus. Šīs izmaiņas, visticamāk, nozīmēs, ka banku biznesu nāksies pamest tām kredītiestādēm, kuras tieši specializējušās uz šādiem augsta riska darījumiem.

"Čaulas kompānijas" parasti ir ārzonās reģistrētas pastkastītes firmas bez konkrētas darbības jomas, kurām nez kāpēc pieder lieli naudas līdzekļi. Šādi uzņēmumi itin bieži tiek izmantoti, piemēram, naudas atmazgāšanai. Jautājums par "čaulas kompāniju" aizliegšanu aktualizējās, kad ASV piedraudēja ar sankcijām "ABLV Bank", vainojot to naudas atmazgāšanā, kas īsā laikā noveda pie bankas pašlikvidācijas.

"Mūsu mērķis – lai bankās būtu klienti, kur mēs skaidri redzam, kas "lācītim vēderā", no kurienes nāk nauda, kam tā nauda pieder, uz kurieni nauda aiziet. "Čaulas kompāniju" izskaušanu mēs šobrīd redzam kā efektīvāko soli, lai būtu būtisks riskanto ārvalstu klientu samazinājums," norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Plānots, ka valdība likumprojektu par čaulas kompāniju aizliegšanu izskatīs jau pēc divām nedēļām, vēl nedēļu vēlāk – steidzamības kārtā – Saeima. Aizliegums Latvijas bankās apkalpot jaunas čaulas kompānijas varētu stāties spēkā jau maijā. Tikmēr tām "čaulām", kurām jau šobrīd ir konti Latvijas kredītiestādēs, tiks dots, visticamāk, pusgadu ilgs, pārejas periods, kura laikā savus līdzekļus no Latvijas aizvākt. Kopumā šobrīd Latvijas bankās konti ir aptuveni 26 000 šādu kompāniju, un pārsvarā tās apkalpo nelielas vietējā kapitāla pārvaldītas bankas. Bet amatpersonu nostāja ir skarba – ja aizliegums nozīmē, ka kādai bankai ir jābankrotē, – lai tas notiek.

"Ja kāds uzņēmējs noteiktos apstākļos nesaredz sev vietu attiecīgajā tirgū, viņš no šā tirgus var aiziet, neviens šeit nav ar ķēdēm piekalts," norāda FKTK priekšsēdētājs Pēteris Putniņš. "Mums galu galā ir tiesības aizsargāt savu finanšu sistēmu, mums ir tiesības aizsargāt savu valsti pret pārmērīga riska sekām."

Daļa no bankām, kuru biznesa modelim "čaulu" aizliegšana būs pamatīgs trieciens, ir arī Latvijas Komercbanku asociācijā. Tā šai jautājumā pauž stingru atbalstu valdības viedoklim un sola, ka Latvijas iedzīvotāji no pārmaiņām necietīšot. "Šī pārorientācija, kā minēju, skars salīdzinoši nelielu daļu kopējā banku sektora – ja mēs skatāmies, četrās lielākajās bankās no Latvijas klientu skaita ir 90% klientu un mums ir nepieciešami šie izlēmīgie soļi," teic Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Komercbanku asociācija jau oktobrī savās vadlīnijās iestrādājusi atziņu, ka šādu augsta riska klientu apkalpošana ir nepieļaujama un pagājušā pusotra gada laikā bankas pašas labprātīgi jau atteikušās no sadarbības ar 30 tūkstošiem aizdomīgu klientu.