Gausās koalīcijas sarunas raisa bažas par 2019. gada budžeta pieņemšanu laikus
Pirmdien, 15. oktobrī, aizejošā valdība atbalstīja nākamā gada budžeta projektu. Tajā iezīmēti gan lielāki valsts ieņēmumi, gan tēriņi.
Turpmākie darbi jau būs nākamā Ministru kabineta rokās. Ņemot vērā gauso koalīcijas veidošanu, rodas zināmas bažas, vai jauno budžetu līdz gada beigām pagūs pieņemt.
Ierasti ap šo laiku darbs pie nākamā gada budžeta rit jau pilnā sparā, taču šis gads ir izņēmums. Proti, bija Saeimas vēlēšanās, kas nozīmē, ka par 2019. gada valsts tēriņiem lems jau jaunā koalīcija. Tomēr pirmdien Latvijai jāiesniedz saskaņošanai Eiropas Komisijā (EK) nākama gada ieņēmumu un izdevumu aprises, tāpēc valdība apstiprināja budžeta plānu.
Paredzēts, ka nākamgad pieaugs gan valsts ieņēmumi, gan izdevumi, taču tēriņi joprojām būs lielāki. Attiecīgi budžeta deficīts plānots 0,7% iekšzemes kopprodukta (IKP).
Plānā ietverts finansējuma pieaugums veselības nozarei, pensijām, pedagogu algām un ceļiem, kā arī resursi pašvaldībām un aizsardzībai, lai Latvija nākamgad tai atvēlētu vismaz 2% no IKP.
Šobrīd mēs paredzam, ka jauno budžetu veido jaunā valdība un iesniedz jaunajai Saeimai. Līdz ar to esošai budžets plāns ir kā fotouzņēmums pašreizējai situācijai – bez jaunām politikām, bez jauniem izdevumiem un arī ieņēmumu avotiem.
Tāpat nākamās valdības rokās būs izšķiršanās par aptuveni 50 miljonu eiro izlietojumu, kas rasti, pārskatot ministriju izdevumus. Koalīcijas veidošana patlaban gan rit gausi, turklāt jaunievēlētās partijas iedzīvotājiem sasolījušas daudz – tas nozīmē, ka arī 2019. gada budžeta izstrāde varētu būt smags process.
Ja līdz gada beigām jaunais budžets netiek pieņemts, no 1.janvāra spēkā ir iepriekšēja gada dokuments, tātad bez papildus paredzētā finansējuma daudzām jomām. Reizniece-Ozola gan mierina, ka ir plāns "B".
Lai risinātu kādus specifiskus jautājumus, piemēram, pašvaldību kompensāciju kārtību, tad Saeima var pieņemt atsevišķu likumu. To var izdarīt novembrī vai decembrī, atkarībā no valdības veidošanas termiņiem.
Partiju daudzie solījumi papildu uzmanību prasa arī no valsts tēriņu uzraugiem.
"Situācija, protams, ir sarežģīta, bet es domāju, ka jaunā valdība strādās enerģiski. Viņiem ir labi padomdevēji – Finanšu ministrija, kas pārzina šīs lietas, spēs reaģēt uz dažādām politikas iniciatīvām un rekomendēt tās, kuras varētu reāli ieviest," min Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais.
Fiskālās disciplīnas padome no nākamās valdības arī sagaida virzību uz bezdeficīta budžetu, bet, kamēr jaunievēlētās partijas turpina taustīties koalīcijas partneru meklējumos, pāragri spriest, ko tieši no 2019. gada budžeta varam sagaidīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
