Gāzes cenas Eiropā kāpj, krājumi sarūk. Vai tuvojas jauna krīze?

Karš Irānā īsā laikā mainījis Eiropas enerģētikas situāciju, analizē medijs. Šobrīd Eiropā svarīgākais gāzes cenu rādītājā – Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) – dabasgāzes cena pieaugusi no  38 līdz 54 eiro par megavatstundu. Tas ir viens no straujākajiem kāpumiem piecu gadu laikā.

Vienlaikus uzmanību vērš gāzes krātuvju piepildījums.

Piemēram, Vācijā gāzes krātuves ir piepildītas tikai par aptuveni 22%, arī Francijā – ap 22%. Tikmēr Nīderlandē krājumi nokritušies līdz tikai 6%, kas ir ļoti zems līmenis.

Savukārt Dienvideiropā situācija ir labāka. Portugālē gāzes krātuves ir vairāk nekā 85% pilnas, bet Spānijā — ap 55%. Tas lielā mērā ir tāpēc, ka šajās valstīs ir labāk attīstīta sašķidrinātās gāzes piegādes infrastruktūra un lielāks atjaunojamās enerģijas īpatsvars.

Speciālisti brīdina, – ja situācija neuzlabosies, Eiropa var saskarties ar jauniem enerģijas cenu kāpumiem un iespējamām piegādes problēmām tuvākajā nākotnē.

Cik augstu cenas varētu kāpt?

Pašreizējā situācija nav īslaicīga, un problēmas ar piegādēm var turpināties ilgāku laiku, norāda medijs.

Katara – pasaulē otrs lielākais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksportētājs ar aptuveni 84 miljardiem kubikmetru gadā – ir svarīgs piegādātājs Eiropas Savienības (ES) valstīm, tostarp Itālijai, Beļģijai un Spānijai. Tā paziņojusi, ka pēc Irānas uzbrukumiem šī mēneša sākumā "Ras Laffan" industriālajai zonai, vairs nespēj izpildīt līgumsaistības.

Lasi arī: Tramps draud "uzspridzināt" pasaulē lielāko gāzes lauku. Kā izjutīsim konflikta saasinājumu?

Bojātās infrastruktūras atjaunošana varot aizņemt līdz pat pieciem gadiem.

Analītiķi prognozē, ka gāzes cenas turpinās kāpt. Piemēram, investīciju banka "Goldman Sachs" prognozē, ka 2026. gada pavasarī cenas varētu sasniegt ap 72 eiro par megavatstundu.

Enerģētikas analītiķu aptauja, ko veica "Montel News", parāda vēl asākus riskus. Ja enerģijas piegādes caur Hormuza šaurumu tiks traucētas ilgāk, vasarā cenas var pārsniegt 89 eiro par megavatstundu.

Savukārt Zviedrijas "SEB bankas" izejvielu analītiķis Ole Hvalbje brīdina, ka šādā scenārijā cenas varētu sasniegt 115 līdz 155 eiro par megavatstundu, jo no globālā tirgus pazustu aptuveni 28,6 miljardi kubikmetru LNG.

Īpaši satraucošs scenārijs būtu, ja problēmas turpinātos pusgadu. Tad cenas varētu sasniegt pat 160 eiro par megavatstundu vai vairāk, un Eiropai būtu ļoti grūti uzkrāt pietiekamus gāzes krājumus nākamajai ziemai.

Salīdzinājumam – 2022. gadā, enerģētikas krīzes laikā, gāzes cenas Eiropā uz īsu brīdi sasniedza pat 345 eiro par megavatstundu.

Eksperti uzsver, ka turpmākā situācija būs atkarīga no tā, cik ātri izdosies atjaunot piegādes un stabilizēt enerģijas tirgu.

Lasi arī: Naftas un gāzes cenas jau augšā – vai jāgaida arī dārgāki kredīti?

Vai šī brīža situācija ir tik pat nopietna, kā 2022. gadā? Medijs analizē – pagaidām nē, un, iespējams, tā nemaz nekļūs tik smaga.

"Šis šoks, visticamāk, nebūs tik liels kā 2022.–2023. gada enerģētikas krīze, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, un tas arī neietekmēs eirozonas ekonomikas tik vienmērīgi kā toreiz," norāda dāņu bankas "ABN AMRO" makroekonomikas pētījumu vadītājs Bils Divainijs.

Viens no skaidrākajiem pierādījumiem tam ir redzams elektroenerģijas tirgū. Lai gan gāzes cenas šogad pieaugušas par aptuveni 80%, vidējās vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenas piecās lielākajās eirozonas valstīs kopš konflikta sākuma ir gandrīz nemainīgas, un joprojām ir apmēram par 14% zemākas nekā gada sākumā.

Šī atšķirība skaidrojama ar to, ka Eiropā kopš 2022. gada strauji attīstīta atjaunojamā enerģija, kā arī Francijas kodolenerģijas jaudas atkal darbojas pilnā apjomā. Tas kalpo kā sava veida aizsardzība pret cenu kāpumu.

"Euronews" norāda, ka 2022. gada krīze bija sistēmisks šoks, kas atklāja Eiropas vājās vietas pēc gadiem ilgas paļaušanās uz lētu Krievijas gāzi. Pašreizējā situācija ir vairāk mērķēta, nevienmērīga — un pagaidām arī vieglāk kontrolējama. Galvenais jautājums ir, cik ilgi tas tā paliks.