Tramps draud "uzspridzināt" pasaulē lielāko gāzes lauku. Kā izjutīsim konflikta saasinājumu?

Izraēlas lēmums trešdien mērķēt uz pasaulē lielāko gāzes lauku "South Pars" iezīmē būtisku kara eskalāciju, pastiprinot bažas par nopietniem traucējumiem starptautiskajās energoapgādēs, raksta "The Guardian".

Tramps apgalvo, ka Izraēla vairs neuzbruks "South Pars" gāzes laukam, taču draudēja "pilnībā uzspridzināt" pasaulē lielāko gāzes lauku, ja Irāna atkal uzbruks Kataras sašķidrinātās dabasgāzes rūpniecībai.

Tramps savā sociālo mediju platformā "Truth Social" pavēstīja, ka Izraēla trešdien bombardējusi "relatīvi nelielu daļu" no visa gāzes lauka bez ASV vai Kataras ziņas.

"Diemžēl Irāna to nezināja (..) un nepamatoti un netaisni uzbruka Kataras sašķidrinātās dabasgāzes objekta daļai," rakstīja Tramps.

Tramps solīja, ka Izraēla vairs neuzbruks "South Pars", "ja vien Irāna nesaprātīgi neizlems uzbrukt kādam ļoti nevainīgajam, šajā gadījumā Katarai". Viņš piebilda, ka šāda Irānas uzbrukuma gadījumā ASV "pilnībā uzspridzinās gāzes lauku "South Pars" ar tādu spēku un varu, kas nav redzēts vai piedzīvots iepriekš."

"Es negribu apstiprināt šo vardarbības un iznīcības līmeni ilgtermiņa seku dēļ, kādas tas radīs Irānas nākotnei," turpināja Tramps. "Tomēr, ja atkal tiks uzbrukts Kataras sašķidrinātajai dabasgāzei, es nevilcināšos to darīt."

Karte: "South Pars" Irānā

Ko saspīlējums Persijas līcī un Trampa draudi nozīmētu Eiropai un cenu kāpumam Latvijā? Portāls "tv3.lv" vaicāja ekonomistiem.

Soctīkli "kūpina" par degošiem gāzes laukiem

Ekonomists Guntars Vītols norāda, ka šobrīd "energonesēju cenas ir piesardzīgas." "Tās ir palēkušās pirms kāda laika par 20 līdz 30%, tagad arī nedaudz. Bet cenas liecina, ka tirgi neatrodas panikas režīmā. Visi cer uz drīzu aktīvās karadarbības izbeigšanu. Jautājums ir par to, vai situācija iziet ārpus kontroles vai arī tuvākajā laikā izdosies to noregulēt," komentē Vītols.

Vienlaikus Vītols vērtē – šobrīd izskatās, ka Izraēla noskaņota karot ilgi, un "neklausa Trampam, reizēm skrien pa priekšu un provocē situāciju."

"Trampa retoriku vērtēt pēc satura ir bezjēdzīgi, šeit galvenā vēsts bija par to, ka viņš ir neapmierināts ar Izraēlas darbību," piebilda Vītols.

Kā saspīlējums ietekmētu mājsaimniecības Latvijā? Ekonomists norāda, ka pasaulē lielākais gāzes lauks "South Pars" nodrošina 20% no sašķidrinātās gāzes pasaulē, bet tikai 7% no kopējā Eiropas gāzes patēriņa tiek nodrošināti no Kataras.

"Tajā reģionā ir vēl divas lietas. Kas attiecas uz Kataru, tā iegūst hēliju, un ieguve saistīta ar gāzes ieguvēm, tas ir blakusprodukts. Tā piegādā 30% no visa, ko patērē pasaulē. Hēliju izmanto mikroshēmu ražošanā, bez tā iztikt nevar. Arī minerālmēslojums nāk no turienes – arī šeit var pacelties cenas. [..] Runa nav tikai par degvielas cenām. Ja to situāciju nenoregulē, tad cenas ir globālas – tas nekas, ka Katara neved daudz uz Eiropu, bet tas viss paceļ cenas visam," komentēja Vītols.

Ekonomists norāda, ka šobrīd tirgus dati liecina – neskatoties uz to, ka šobrīd satraukums ir liels, "visi cer, ka Tramps kaut ko izdomās."

Vienlaikus Vītols saskata riskus, ja konflikts ieilgs. "Cilvēkiem jāsaprot, ja tas nebeidzas, degvielas cenas pakāps vēl uz augšu. Bet es nedomāju, ka mums draud kāda krīze ar piegādēm, tā piegādes aptrūkstas Āzijā. Mūs tas viss ietekmē caur cenu pieaugumu, bet ne divkārši vai trīskārši, es nepanikotu par to," norādīja Vītols.

Soctīkli kūpina par degošiem gāzes laukiem Persijas līcī. Vispārējs klikbeitisms.

Tikmēr interesants Trampa paziņojums. ASV nav zinājusi par Izraēlas plāniem šaut uz Irānas gāzes ieguves instalācijām un tagad Tramps publiski pasaka, ka viņi (izraēļi) vairs tā nedarīs. Tos tagad… https://t.co/xX9vjRMfgj

— Guntars Vītols (@guntarsv) March 19, 2026

Savukārt "Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, skaidro – ir redzams, ko konflikts šobrīd nozīmē gāzes cenām pasaulē. Tās svārstās par 50 un 55 eiro megavatiem stundā – ir ievērojami vairāk nekā februārī, kad tās bija zem 30 eiro. Taču arī pašreizējā situācija nav tik kritiska un tā ir vēl ļoti tālu no augstākajiem punktiem, kas sasniegti 2021. un 2022.gadā.

Taču skaidrojot esošo situāciju, Strautiņš norāda, ka konfliktā iesaistītās puses ir gājušas daudz tālāk nekā varēja paredzēt sākumā un "nodara viena otrai ļoti nopietnus, līdz pat katastrofālus kaitējumus."

"Tieši kurā brīdī, kurš no viņiem uzmetīs kādu bumbu, piedodiet, nu to neviens nevar zināt. Mēs šobrīd nerunājam par racionāliem cilvēkiem, kuri būtu spējīgi loģiski domāt. Ir vecais, labais Šekspīra teiciens – arī vajprātam ir sava metode." Strautiņš par Irānas darbībām skaidro, viņi uzbrūk kaimiņvalsts enerģijas sistēmām un viņu domāšana ir, "ja mēs uziesim gaisā, tad visi pārējie arī."

Taču par ASV un Izraēlas vairs ne tik saticīgajām attiecībām Strautiņš pauž, "Izraēlai, acīmredzot, ir mērķis maksimāli eskalēt situāciju, nepieļaut kara beigas un nepieļaut Amerikas vēlmi pārtraukt karu, radīt maksimālu nestabilitāti, kā Netanjahu to uztver viņu ilgtermiņu drošības labā."

Par sliktāko scenāriju – ja ASV prezidents izpilda draudus no zemes virsas nonest "South Pars" gāzes lauku, Strautiņš skaidro: "Tur es tiešām ļoti ceru, ka netiks uzlaists viss gaisā. Ko tas nozīmētu, ja tur būs vēl lielāki postījumi, tas nozīmē vēl ievērojamu laiku lielākas gāzes cenas."

Taču, ja uz notiekošo paraugās pozitīvi, Strautiņš norāda, ka uz visu konflikta esošo laiku prognoze dabasgāzes cenai šajā gadā ir 50, 55 eiro par megavatstundu, nākamajā gadā cenu sola zemāku. Un līdz šīs desmitgades beigām, neizslēdz variantu, ka  gāzes cenas varētu pietuvoties tuvu 20 eiro par megavatiem stundā.

"Eiropā gāzes patēriņš samazinās, jo gāze tiek elektrības ražošanā aizstāta ar vēju un līdz ar to iepriekš bija sagaidīts, ka būs pārprodukcija. Pēc pašreizējo domstarpību atrisināšanas, tirgus varētu atgriezties pie pārprodukcijas. Ja uz pāris gadiem varētu aiziet ziemas miegā, tad vispār viss būtu ļoti vienkārši."

Naftas cenu un dabasgāzes kāpums

Naftas cenas pasaules tirgū ceturtdien strauji palielinājušās. "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par vairāk nekā 10% līdz 119,13 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena palielinājusies par 2,6% līdz 98,81 dolāriem par barelu.

Savukārt dabasgāzes cena ceturtdien palielinājusies par 35% saistībā ar jauniem uzbrukumiem energētikas infrastruktūrai Tuvajos Austrumos, tostarp pasaulē lielākajam gāzes rūpniecības centram Katarā.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien rīta tirdzniecības sesijā pieaugusi līdz 74 eiro par megavatstundu.

Kataras energokompānija "QatarEnergy" ceturtdien paziņoja, ka Irānas triecieni trešdienas vakarā nodarījuši plašus postījumus pasaulē lielākajā gāzes rūpniecības centrā Katarā.

Irāna iepriekš solīja uzbrukt enerģētikas infrastruktūrai Persijas līča valstīs pēc tam, kad Izraēla trešdien bombardēja Irānas gāzes rūpniecības objektus Persijas līcī.