Investori nervozē: krīt akciju un naftas cenas, dilst "Bitcoin" vērtība
Volstrītā jau sesto nedēļu piedzīvo akciju vērtību kritumu. Jaunākie Ķīnas tirdzniecības dati vairojuši investoru bažas par globālo ekonomiku, kura saskaras ar augstu inflāciju, augošām procentu likmēm un traucētām piegādes ķēdēm. Ieguldītāju pesimisms nesaudzē arī "Bitcoin" kriptovalūtu.
"Kopumā valda diezgan paliels stress," investoru noskaņojumu "Tv3.lv" raksturo "SEB" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Meklē drošāku patvērumu
Strauju kritumu pasaules biržās nesa šīs nedēļas sākums. Pastāvot bažām par inflāciju un lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, investori turpina bēgt no riska, meklējot saviem līdzekļiem drošāku patvērumu.
Ķīnā ieviestie Covid-19 lokdauni, kā dēļ dīkstāvē nonākusi daļa ražošanas, vēl vairāk pastiprinājušas investoru bažas par augošo ASV procentlikmju un inflācijas kāpuma ietekmi uz ekonomiku.
Līdz ar akciju vērtību par 6% saruka arī naftas cenas, ko lielā mērā iespaidojusi situācija Ķīnā – lielākajā naftas importētājvalstī, radot bažas par pieprasījuma samazināšanos.
Pirmdien kritās zelta cena, bet "Bitcoin" vērtība saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2021. gada jūlija.
Vai kompānijas spēs pelnīt?
"Redzam, ka ekonomiskās izaugsmes prognozes tiek samazinātas. Joprojām saglabājas stress saistībā ar piegādes ķēdēm. Ir pieaugošas enerģijas cenas, kas ietekmē arī kopējo ekonomisko stabilitāti, arī pastiprinot inflāciju," raksturo Gašpuitis.
"Visu, protams, pasliktina Ukrainas karš un tam sekojošās sankcijas, kuras, kā redzam, skar arī visu globālo ekonomiku un iespaido kopējo izaugsmes perspektīvu."
Minētais apstākļu kopums veido vidi, kas investorus dara nervozākus. "Tas raisa jautājumus, kā kompānijas spēs darboties un pelnīt šajā vidē," skaidro eksperts.
Netrūkst iemeslu, lai pārdotu akcijas
"Investoriem ir garš saraksts ar iemesliem, lai šobrīd atbrīvotos no akcijām. Cenu pieaugums un augstākas procentu likmes noteikti negatīvi iespaidos patēriņu ASV, savukārt karš Ukrainā un pārvietošanās ierobežojumi Ķīnā kavē visu, sākot no pārtikas nozares līdz enerģijai, saasinot inflācijas problēmu," secināts izdevuma "New York Times" analīzē.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 2,0% līdz 32 245,70 punktiem, indekss "Standard & Poor’s 500" saruka par 3,2% līdz 3991,24 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 4,3% līdz 11 623,25 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2,3% līdz 7216,58 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 samazinājās par 2,2% līdz 13 380,67 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kritās par 2,8% līdz 6086,02 punktiem.
Arī Baltijas valstu "Nasdaq" biržās pirmdien reģistrēts kritums. Rīgas biržas indekss "OMX Riga" pirmdien samazinājās par 3,4%. Viļņas biržas indekss "OMX Vilnius" samazinājās par 1,11%, bet Tallinas biržas indekss "OMX Tallinn" samazinājās par 1,46%.
Kopējais Baltijas biržu indekss "OMX Baltic Benchmark GI" pirmdien samazinājās par 1,06%. Kopš gada sākuma indekss "OMX Vilnius" samazinājies par 6,54%, indekss "OMX Riga" samazinājies par 20,19%, bet indekss "OMX Tallinn" samazinājies par 7,24%.
Pesimisma zona
Investoru pārliecības indekss eirozonā šā gada maijā samazinājies līdz mīnus 22,6 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 18 punktiem aprīlī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2020. gada jūnija, – vēsta "LETA", atsaucoties uz tirgus izpētes uzņēmuma "Sentix" aptaujas rezultātiem.
Indeksa kritumu galvenokārt veicinājis Krievijas iebrukums Ukrainā. Jaunākie dati liecina, ka pasliktinājies investoru novērtējums pašreizējai ekonomiskajai situācijai, šim indeksam samazinoties no mīnus 5,5 punktiem līdz mīnus 10,5 punktiem.
Tāpat pasliktinājušās investoru prognozes turpmākai ekonomiskajai situācijai, attiecīgajam indeksam sarūkot no mīnus 29 punktiem līdz mīnus 34 punktiem, līdz ar to fiksēts zemākais līmenis kopš 2008.gada decembra.
Sasteigti lēmumi var maksāt dārgāk
Gašpuitis norāda, ka investoriem ir svarīgi saglabāt pārdomātu stratēģiju: "Tāda lēkāšana un raustīšanās var radīt arī daudz lielākus zaudējumus." Viņš piebilst, ka stress un nervozitāte nereti liek pieņemt sasteigtus lēmumus, kas beigu beigās var maksāt krietni vairāk.
"Korekcijas finanšu tirgos nav nekas jauns. Un, kā saka, viss ir pārejošs," piebilst eksperts. Viņš arī norāda uz iespējām, kas paveras brīdī, kas akciju cenas krīt: "Tajā tendencē arī daudzas labas lietas zaudē savu vērtību neatbilstīgi tam, kādi tai ir pamati. Proti, ir ļoti laba iespēja tik pie labiem ieguldījumiem."
Ekonomists gan piebilst, ka viņa sacītais nav uztverams kā padoms kādai konkrētai rīcībai, bet gan kā atziņa par to, ka šis nav ne pirmais, ne pēdējais saspīlējums finanšu tirgos.
Gašpuitis: "Jāsaka, ka situācija var diezgan strauji arī pārslēgties uz optimistisku noti. Piemēram, ja parādās ziņas par to, ka nostrādā inflācijas ierobežošanas pasākumi un tā sāk samazināties. Ka globālā izaugsme tomēr spēj pārvarēt radušos pretvēju, un parādās arī zināmi pozitīvi aspekti attiecībā uz Ķīnas spēju pārvarēt ierobežojumus, novēršot traucējumu piegādes ķēdēs. Tas viss var radīt strauju optimisma uzplaukumu."
Ekonomists norāda uz šā gada globālās peļņas prognozēm. Gada sākumā tika prognozēts aptuveni 8 procentu pieaugums, šobrīd tiek sagaidīts zemāks – 5 līdz 6 procentu pieaugums. "Tā pelnītspēja ir samazināta, bet tā joprojām ir ar plus zīmi," uzsver Gašpuitis.
"Tas nozīmē, ka arī minētais negatīvo faktoru kopums joprojām neatceļ globālo uzņēmumu spēju darboties, pelnīt. Un tas ir ļoti būtisks faktors arī akciju tirgiem."
"Bitcoin" zaudējis pusi no vērtības
Tandēmā ar ASV fondu tirgus kritumu, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pirmdien samazinājās, nonākot zem 31 000 ASV dolāru atzīmei, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada jūlija.
"Bitcoin" maijā ir zaudējis 19% no vērtības, bet kopumā tas zaudējis vairāk nekā pusi no pīķa vērtības – 69 000 ASV dolāru, kas tika sasniegti pērnā gada novembrī.
"Tas rāda, ka investori, redzot šo risku un nenoteiktības pieaugumu, "Bitcoin" tomēr vērtē kā spekulatīvu ieguldījumu, pārvirzot investīcijas uz drošākiem aktīviem, kas arī ir raisījis šo vērtības kritumu arī citām kriptovalūtām," komentē Gašpuitis.
Eksperts atgādina, ka pastāvējušas tēzes par kriptovalūtu, kā mūsdienu zeltu, kurā ieguldīt, lai noturētu vērtību. "Bet šodien šī vērtība ir kritusies, jo investoru vidū skatījums tomēr ir tāds, ka ir aktīvi, kas nodrošina labāku aizsardzību pret šodienas problēmām," spriež ekonomists.
Viņa vērtējumā, "Bitcoin" kādā mirklī zaudēs savu pievilcību. Gašpuitis norāda uz to, ka "Bitcoin" joprojām pietrūkst pielietojamības jēdzīguma. Eksperts arī norāda uz gaidāmo regulējuma vilni, kas attieksies uz kriptovalūtām, un uz to, ka daudzas valstis ierobežo "Bitcoin" lietošanu. Raugoties Zaļā kursa un ilgtspējības kontekstā, jautājumus raisa arī tā sistēmas uzturēšanas neefektivitāte.
"Neesmu no tiem, kas sagaida, ka piepildīsies savulaik prognozētās "Bitcoin" vērtības simtos tūkstošu un pat miljonos dolāru. Neesmu no tiem optimistiem, kas saskata tajā bezgalīgu attīstības potenciālu."
"Cilvēkos, kas ir iegādājušies "Bitcoin", esmu novērojis tādu klusu cerību, kā uz laimestu loterijā. Proti, es negribu ticēt nekam racionālam, bet tas būs tāds ieguldījums ar domu – ja nu es pēkšņi kļūstu bagāts. Protams, tiem, kas ir kļuvuši par "Bitcoin" miljonāriem, un tādi ir arī Latvijā, viņiem tas ir nostrādājis. Bet ne visiem šāda iespēja būs," vērtē ekonomists.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
