Piektajā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas uzņēmumi turpina tirgoties ar agresoru. Sūtam uz turieni vai nu preces, vai nu naudu. Importa datos atrodami, piemēram, iespieddarbi, mēslojums, lopbarība, metāla sakausējumi. Eksportā lielākās kategorijas ir alkohols, pamatā tā sauktais reeksports jeb starpniecībā citu valstu produkcijas pārdošanā. Statistikā arī medikamenti, kosmētika un smaržas, drēbes un aksesuāri.
Lai arī pēc produktu kategorijām konkrētos uzņēmumus var nojaust, tiešā veidā tie publiski atklāti netiek. Ekonomikas ministrija savulaik bija publiskojusi šādu sarakstu, bet pēc tam pārtrauca to darīt, pamatojoties ar juridisku problemātiku, kā arī nepilnīgu sarakstā atainoto informāciju. Vairāk parādoties starpnieki, loģistikas uzņēmumi, nekā faktiskie preču tirgotāji.
Šogad politiskas kaislības ap tematu atkal uzvirmoja, lai publiskotu gan eksportētājus, gan importētājus. Iemeslu vai ieganstu pavadībā, kāpēc to nevar izdarīt.
Pēc visas šīs stīvēšanas un peripetijām Saeimā tapa konkrēts likumprojekts, kas uzdotu publiskot šādu sarakstu. Tas pirmajā lasījumā parlamentā jau atbalstīts, un sākotnēji deputāti bija iecerējuši, ka to varētu izskatīt steidzamības kārtā vienā dienā, bet atkal juridisks juceklis, un lēmums atlikts. Tas bija 23. aprīlī. Tagad jau pagājis vairāk nekā mēnesis.
Likumprojekts joprojām gulst Saeimas Aizsardzības komisijā.
"Kura pieprasīja informāciju no Budžeta komisijas, kura skaidri norādīja, ka tiem uzņēmumiem…. Runāsim atklāti! Uzņēmumiem, kas ražo zāles un piedalītos konkursos arī par zāļu piegādi mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, būtu izņēmumi. Joprojām atļautu piedalīties. Nu tas būtu saprotami, bet tajā pašā laikā es uzskatu, ja mēs vienreiz varējām publicēt, es nezinu, kur… Neviens jau nav sodīts par to, ka publicēja! Tātad likums nav pārkāpts. Nu publicējam vēlreiz! Tas man nav skaidrs."
Tagad ir novērstas šīs bažas, ka Latvijas zāļu ražotājiem varētu būt liegta dalība publiskajos iepirkumos, bet ne viss esot atrisināts. Komisija joprojām gaidot valdības vērtējumu.
"Ceram sagaidīt šo vēstuli, bet mēs arī vienalga paralēli strādājam un mēģinām rast risinājumu. Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs to arī izdarīsim. (TV3: Bet kurš kuram ir priekšnieks? Jūs esat Saeima. Kāpēc gaidāt uz valdību?) Jā, bet [nepieciešamas] konsultācijas. Tiešām nebija tādas pilnvērtīgas informācijas, kā tas tiek veidots un kādas ir konsekvences. Tomēr izpildvara ir izpildvara. Viņiem būs jāsaskaras ar to, kādus likumus mēs pieņemsim. Viņiem viņi jārealizē."
Jaunajā koalīcijā skeptiskākie par šāda saraksta publiskošanu ir Ekonomikas ministriju pārraugošie ZZS, bet sola ceļā nestāties.
"Eksportētāju sadaļā ir uzņēmumi, kuriem objektīvi tas ir svarīgs elements, domājot par starptautisko konkurētspēju, un ir, protams, uzņēmēji, kuri, kā allaž… Ja ir iespēja nopelnīt, mēģinās nopelnīt. Varbūt šāda publiskošana palīdzēs vienus no otriem atsijāt. (TV3: Vai ir labi veidot starptautisko konkurētspēju, pārdodot medikamentus ienaidniekam?) Es domāju, ka galvenais, kas jādara, ir jādomā par to, lai Latvijā ir pietiekami lieli līdzekļi, lai varētu nodrošināt visas tās vajadzības, kas mums jānodrošina."
Iecerēts, ka līdz Saeimas pavasara sesijas beigām, tātad tuvākajās nedēļās, jautājums varētu atgriezties parlamenta plenārsēdes dienaskārtībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
