Latvijā sāk lauzt šķēpus par "dzimumu kvotām" lielo uzņēmumu vadībā; organizācijas gan ir skeptiskas

Nereti var novērot tendenci, ka tādi sociāli "karsti" jautājumi, par kuriem aktīvi verbāli villojas Vakareiropā un otrpus Atlantijas okeānam, ar zināma laika nobīdi atnāk arī pie mums. Viens no tiem ir tā sauktās "dzimumu kvotas" lielo uzņēmumu valdēs. Vai vīriešu un sieviešu pārstāvniecību attiecīgās kompānijās nevajadzētu regulēt ar likuma spēku?

Un tieši šāds likumprojekts tagad tapis Labklājības ministrijā. Ar to iecerēts panākt, lai lielo, biržā kotēto uzņēmumu valdē un padomē viena dzimuma pārstāvji neaizņemtu vairāk par divām trešdaļām amatu vietu. Ideja, ka, izvēloties starp līdzvērtīgiem kandidātiem, priekšroka tiktu dota nepietiekami pārstāvētajam dzimumam. Kā skaidro ministrijā, šāds likumprojekts ir Briseles prasība, bet arī faktiski Latvijā pastāvot problēma.

Proti, pēdējos gados 10 sieviešu īpatsvars lielo biržas uzņēmumu valdēs un padomēs gājis mazumā un tagad ir 24%, atpaliekot no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Līdzīga situācija arī vērtējot valsts kapitālsabiedrības un lielās kompānijas Latvijā kopumā. Likumprojekts gan attiektos tikai uz nedaudziem biržas uzņēmumiem.

Uz jautājumu, vai nesanāk jocīgi, ka biržā kotētam uzņēmumam ir strikts regulējums, bet valsts uzņēmums, piemēram, "Latvijas dzelzceļš", tikmēr var darīt kā grib, LM vadošā eksperte dzimumu līdztiesības jautājumos Agnese Gaile saka: "Jā, tā droši vien var teikt. Mēs esam arī pie šīs te, kad, izstrādājot regulējumu, mēs esam vērtējuši to, to, tās gan ko dara, ko dara un ko darīs kaimiņvalsts un citas Eiropas Savienības valstis. Tomēr, teiksim, ir tāds arī varbūt politiskais politiskais lēmums iet šo te minimālo prasību ceļu."

Likumprojektā arī atrunātas kādas "īpašās situācijas", bet jebkurā gadījumā, ja attiecīgie mērķi nebūtu sasniegti, tad konkrētajam uzņēmumam būtu tas jāskaidro Latvijas Bankai. Tā savukārt potenciāli varētu lemt par kādiem piespiedu izpildes līdzekļiem.

Lielajās Latvijas uzņēmēju organizācijās skepse par šo likumprojektu. Dažādība uzņēmumu vadībā esot vērtīga lieta, taču te runa par jaunu slogu biznesam.

"Ļoti daudz pretrunu. Mēs vienā no pantiem nosakām to, ka jebkura izvēle jāveic, izvairoties no jebkāda veida diskriminācijas – vecuma, rases un dzimuma un nākamais pants jau runā par to, kādā veidā dzimums spēlē lomu padomes vai valdes locekļu izvēlē," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Man jau šķiet, Latvijā kopumā ar to pilnīgi noteikti nav problēmu. Kaut vai uz politisko skatuvi raugoties. Saeimas priekšsēdētāja – sieviete, Ministru prezidente – sieviete. Cik es esmu redzējis pēdējos pārskatus attiecībā uz biznesa vidi, mēs vēl 2022. gadā pilnīgi noteikti mēs bijām labākajā situācijā Eiropas Savienībā. Te nu vienmēr ir tā – ja situācijā viss ir kārtībā, tad ar kaut kādām zālēm mēs varam tikai kaut ko sagandēt," teic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kameras vadītājs atsaucas uz datiem par sieviešu īpatsvaru menedžmenta pozīcijās kopumā, nevis tikai augstākajā uzņēmumu pārvaldībā, un tur Latvija tiešām līdere Eiropas Savienībā.

Organizācija cer, ka jaunajā likumprojektā arī saglabāsies tāda, tā teikt, minimālā programma. Pilnīgi pretējs viedoklis Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā, kas tieši gribēt redzēt plašāku tvērienu, ietverot, piemēram, arī valsts un pašvaldību uzņēmumus.

"Nav slikti Latvijai kā valstij šo izvirzīt kā prioritāti un pacelt, teiksim, mūsu spējīgās, profesionālās dāmas, iedrošināt arī šo otro sabiedrības pusi. Paceļot un veicinot sieviešu līdzdalību un cīnoties par vienādu atalgojumu, par vienādām iespējām uzņēmuma vadībā, visa sabiedrība būs ieguvēja. Nebūs jau tā, kad vīrieši pēkšņi sāks pelnīt mazāk, tātad mēs, visa sabiedrība, savu labklājību paaugstināsim," uzskata Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Vita Balode-Andrūsa.

Saeimā Biznesa vidi pārraugošās komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) jau atzinīgi izsakās par topošo likumprojektu: Ļoti labs priekšlikumus. Es pieļauju, ka varbūt ir tādas jomas, kas ir kaut kur aizkavējušās pagātnē un liekas, ka vīriešiem tāda amati vairāk piestāvētu nekā sievietēm. Mēs redzam, ka Latvijā sievietes ir ļoti aktīvas un ļoti daudz spēj darīt."

Pirms topošais regulējums pašreizējā vai citādā veidolā nokļūs Saeimā, vēl jānoslēdzas tā publiskajai apspriešanai un likumprojekts jāskata valdībā.