Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 37,8%

Tādējādi 2022. gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,03 miljardus eiro, kas ir par 37,8% jeb 4,95 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā.

Maijā Latvija ir eksportējusi preces 1,703 miljardu eiro apmērā, kas ir par 5% jeb 81 miljonu eiro vairāk nekā aprīlī un par 36,5% jeb 455,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada maijā.

Vienlaikus maijā sasniegts jauns importa vērtības rekords mēneša laikā – Latvija maijā importējusi preces 2,334 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 8,1% jeb 175,1 miljonu eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 42,5% jeb 696,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada maijā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties no 43,2% līdz 42,2%.

Eksportējusi Latvija 2022.gada maijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – 388,323 miljonu eiro vērtībā (22,8% no kopējā eksporta), kas ir par 10,9% vairāk nekā aprīlī un par 55,5% vairāk nekā 2021.gada maijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas 145,057 miljonu eiro apmērā (8,5%), kas ir par 6,2% vairāk nekā pirms mēneša un par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti par 144,259 miljoniem eiro (8,5%), kas ir par 5,1% vairāk nekā pirms mēneša un 2,6 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022.gada maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 33,6 miljoniem eiro.

Importā maijā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 400,906 miljonu eiro vērtībā (17,2% no kopējā importa apmēra), kas ir par 5,5% mazāk nekā aprīlī, bet 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 196,028 miljonu eiro vērtībā (8,4%), kas ir par 7% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 21,6% vairāk nekā 2021.gada maijā, kā arī gaisa kuģi un to daļas, kas ievestas 184,635 miljonu eiro vērtībā (7,9%), kas ir par 88,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš un 2,2 reize vairāk nekā pirms gada.

2022.gada maijā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2021.gada maiju kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 6,1 procentpunktu un bija 73%, savukārt kopējā importa vērtībā pieauga par 3,6 procentpunktiem – līdz 74,6%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,4 procentpunktiem un veidoja 6,2%, bet importā – par 5,2 procentpunktiem un bija 7,4%.

Maijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5%), Vācija (7,9%) un Zviedrija (6,8%).  Savukārt nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (24,4% no importa kopapjoma), Vācija (9,6%), Polija (9,2%) un Igaunija (8,7%).

2022.gada maijā salīdzinājumā ar aprīli eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 19,5% jeb 2,3 miljoniem eiro, ko visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 3,2 miljoniem eiro. Savukārt importa vērtība no Ukrainas attiecīgajā periodā auga par 6% jeb 1,2 miljoniem eiro.

Vienlaikus eksports uz Baltkrieviju šogad maijā palielinājās par 13,7% jeb diviem miljoniem eiro salīdzinājumā ar aprīli, kamēr uz Krieviju – par 10,2% jeb 6,6 miljoniem eiro. Eksporta pieaugumu uz Krieviju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kāpums par 7,3 miljoniem eiro.

Imports no Baltkrievijas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 46% jeb 17,7 miljoniem eiro, ko visvairāk ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa pieaugums par 56,2% jeb 13,4 miljoniem eiro. Savukārt no Krievijas imports samazinājās par 37,8% jeb 65,4 miljoniem eiro. Importa vērtības samazinājumu no Krievijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 65,5% jeb 62,1 miljonu eiro.

2022. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 103 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību, bet negatīva tā bija tirdzniecībā ar 51 valsti.