Latvijas IKP pērn samazinājies par 0,3%

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī – 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru – pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka pēc ilggadīga pozitīva ieguldījuma kopējās ekonomikas attīstībā apstrādes rūpniecība pērn uzrādīja kritumu par 5,2% un radīja lielāko negatīvo ietekmi (-0,7 procentpunkti) uz kopējo pievienoto vērtību.

Pēc vairāku gadu negatīvām tendencēm būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2023.gadā palielinājās par 18,6% un bija galvenais pozitīvi ietekmējošais faktors IKP attīstībā (+0,8 procentpunkti).

Mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā bija kritums par 2,5%, tostarp nepārtikas preču mazumtirdzniecībā bija samazinājums par 1,8%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība – par 3,8%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā bija kāpums par 11,1%, bet vairumtirdzniecībā bija lejupslīde par 11,3%. Negatīvu izaugsmi 2023.gadā uzrādīja visas transporta un uzglabāšanas apakšnozares, izņemot aviotransportu, kurā bija pieaugums par 25,9%.

Izmitināšanas un ēdināšanas sniegto pakalpojumu apmērs palielinājies par 7,4%, tostarp izmitināšanā – par 1,5% un ēdināšanas pakalpojumos – par 9,4%.

2023.gadā informācijas un komunikāciju nozarē bija kāpums par 3%. Finanšu un apdrošināšanas nozarē pagājušajā gadā bija kāpums par 2,6%.  Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmērs 2023.gadā samazinājās par 1%.

Mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība veidoja nozares pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 11,7%. Produktu nodokļu, kas galvenokārt ir pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi, apmērs 2023.gadā samazinājās par 5,1%.

2023.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi samazinājās par 1%. Patērētās pārtikas apmērs, kas iegādāts gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 3,4%. Par 7,3% saruka ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu, tostarp izdevumi par mājokli, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais, izmantošanas apmērs.

2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 12,7%, tostarp kopējā darba alga pieauga par 12,8%, bet darba devēju sociālās iemaksas kāpa par 12,1%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums pērn bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs – par 22,3%, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, transportēšanas un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā – kopumā par 14,1% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 14%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieauga par 12,9%.