Lēnām, gandrīz nemanāmi, bet mēs pamazām kļūstam turīgāki, saka eksperti

Salīdzinājumā ar februāri martā cenas pieaugušas par 0,7, tomēr gada griezumā, salīdzinot ar laiku pirms 12 mēnešiem, Latvijā kārtējo reizi reģistrēta deflācija – cenas kritušās par 0,6%. To aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde. Līdzīgi cenu izmaiņu rādītāji Latvijā vērojami jau ilgāku laiku, un ekonomisti atzīst, – arī jaunākie dati nav nākuši kā pārsteigums.

Tikmēr algas turpina augt pat trīsreiz straujāk nekā pakalpojumu cenas, kamēr pārtika kļūst pat lētāka. Tādējādi vidējā Latvijas iedzīvotāja turība ļoti lēni, bet pieaug, tā situāciju raksturo ekonomisti. Viņi gan steidz piebilst, – tas ir ārēju faktoru, ne pašmāju politiķu vai uzņēmēju veiksmes stāsts.

Foto

"Pozitīvās tendences lielos vilcienos bāzējās šajās te energoresursu cenu tendencēs, kas ļauj mums mazāk maksāt par importu, par resursiem, kas Latvijā nav un tādējādi mums paliek vairāk naudas uz rokas," stāsta Dainis Gaišputis, SEB bankas ekonomikas eksperts.

Latvijai, kas naftu un gāzi patērē, bet neražo, zemās cenas pagājušogad devušas līdz pat vienam papildus procentam iekšzemes kopprodukta pieauguma. Kamēr naftas cena turas zema, arī liela inflācija Latvijā nav gaidāma.

Uzņēmējiem situācija ir mazāk iepriecinoša, jo darba algas turpina kāpt straujāk par patēriņu. Tas nozīmē, ka apgrozījumam neaugot, nekas cits neatliek, kā algas celt uz uzņēmumu peļņas rēķina.

Video