Lietuvieši izņem savus pensijas uzkrājumus. Nākamās paaudzes maksās par šodienas lēmumiem

Rezultāts pārsteidzis pat analītiķus: aptuveni 40% sistēmas dalībnieku jau izvēlējušies izstāties no sistēmas. Turklāt izstāšanās iespēja vēl būs pieejama vairāk nekā pusotru gadu, tādēļ šis skaits vēl var pieaugt.

Tas rada būtisku jautājumu – kas notiks pēc 10, 20 vai 30 gadiem, kad šie cilvēki sasniegs pensijas vecumu?

Vairāk nekā pusmiljons cilvēku jau izstājušies

Oficiālie dati rāda, ka pensiju uzkrāšanu pārtraukuši vairāk nekā 515 tūkstoši Lietuvas iedzīvotāju.

Viņiem kopumā izmaksāti aptuveni 3 miljardi eiro, un vidēji viens cilvēks saņēmis ap 5600 eiro.

Papildus tam vēl 1,3 miljardi eiro pārskaitīti Lietuvas sociālās apdrošināšanas sistēmai "Sodra", lai palielinātu šo cilvēku nākotnes valsts pensijas aprēķina vienības.

Savukārt otrajā pensiju līmenī joprojām palikuši aptuveni 875 tūkstoši dalībnieku, kuru uzkrājumi sasniedz ap 6,2 miljardiem eiro.

Kāpēc cilvēki izvēlas izņemt naudu tagad?

Iemesli ir vairāki.

Daļai iedzīvotāju vairāki tūkstoši eiro šodien šķiet daudz vērtīgāki nekā potenciāli lielāka pensija pēc vairākiem gadu desmitiem. Dzīves dārdzība, kredīti, inflācija un ikdienas izdevumi daudziem liek izvēlēties tūlītēju ieguvumu.

Citi savukārt nav uzticējušies pensiju fondiem un to spējai nodrošināt pietiekamu peļņu ilgtermiņā.

Sabiedrībā izskan bažas, ka miljardi eiro nonāks patēriņā – sadzīves tehnikā, telefonos, ceļojumos vai citos īstermiņa pirkumos.

Noskaties: Lietuvieši 2. pensiju līmeņa uzkrājumu iegulda arī gultas priekos

Tomēr jaunākie dati rāda, ka līdz šim iztērēti tikai aptuveni 5% no izmaksātās summas.

Tas nozīmē, ka no 3 miljardiem eiro šobrīd izmantoti ap 150 miljoni eiro, bet pārējie līdzekļi vēl atrodas cilvēku kontos vai tiek izmantoti citām vajadzībām.

Nākamās paaudzes cietīs

Tieši šeit sākas lielākās diskusijas.

2. pensiju līmeņa būtība ir tāda, ka cilvēks daļu savas pensijas uzkrāj pats. Ja uzkrājums tiek izņemts priekšlaicīgi, nākotnē šī privātā daļa būs mazāka vai tās nebūs vispār.

Tas nozīmē, ka vecumdienās lielāka paļaušanās būs uz valsts pensiju sistēmu.

Ja liela sabiedrības daļa nākotnē saņems mazākus privātos uzkrājumus, spiediens uz valsts budžetu pieaugs. Lai nodrošinātu pensijas, valstij būs nepieciešami lielāki ieņēmumi no nodokļiem, ko maksās tajā laikā strādājošie cilvēki.

Vienkāršoti runājot – pastāv risks, ka nākamajām paaudzēm būs jāuztur tie, kuri šodien izvēlas izņemt savus uzkrājumus.

Viļņas Universitātes profesors un ekonomists Teodors Medaiskis norādījis, ka daudzi cilvēki, iespējams, pieņēmuši īstermiņa lēmumu. Viņa vērtējumā liela daļa naudas var tikt izlietota patēriņam, savukārt nākotnē šie paši cilvēki būs atkarīgāki no valsts atbalsta. Tas nozīmētu lielāku slogu nākamajām strādājošo paaudzēm.

Savukārt politiķi un finanšu nozares pārstāvji uzskata, ka vēl ir pāragri spriest par sekām. Iespējams, daļa iedzīvotāju šo naudu izmantos gudri – investēs, segs parādus, iegādāsies mājokli vai veidos savus uzkrājumus. Ja tā notiks, negatīvās sekas var būt mazākas, nekā pašlaik prognozē skeptiķi.