LTRK atkārtoti aicina valdību ļaut strādāt visiem tirdzniecības uzņēmumiem

LTRK Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Raiba aģentūrai LETA uzsvēra, ka drošas tirdzniecības koncepts tika izstrādāts, kad saslimstība ar Covid-19 bija ļoti augsta, apmēram 800 cilvēkiem dienā, un jau tad esot bijis iespējams īstenot drošu tirdzniecību gan pircējiem, gan darbiniekiem.

Viņa norādīja, ka pašreiz saslimstības rādītāji ir zem 400, un pilotprojektā ieviestais drošas tirdzniecības koncepts ir sevi pilnībā attaisnojis, tādējādi LTRK atkārtoti pauž nostāju, ka pie drošas tirdzniecības koncepta, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, valdībai ir strauji jāpieņem lēmums ļaut darbību atsākt visiem tirdzniecības uzņēmumiem bez izņēmuma.

"Uzskatām, ka valdība tirgotājiem to ir palikusi parādā," sacīja Raiba.

Savukārt LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka tirdzniecības nozares ierobežošana, nešaubīgi, iedragā gan Latvijas ekonomiku, gan rada pietiekami nozīmīgas cita veida negatīvās sekas. "Ir jāmaina pieeja un jādomā kā ļaut tirgotājiem darboties, samazinot visus iespējamos riskus, izvirzot pietiekami stingrus, bet izpildāmus to darbošanās kritērijus – drošības protokolu," viņš minēja.

Rostovskis uzsvēra, ka valdībai ir jāpieņem lēmums ļaut atsākt darbu "pašlaik paralizētajiem tirdzniecības uzņēmumiem", norādot, ka nav pamatota iemesla to nedarīt, jo drošas tirdzniecības koncepts sevi ir pierādījis.

Lasi arī – PTAC: Tirdzniecības vietās ierobežojumu ievērošanā lielākās problēmas sagādā patērētāju uzvedība

Organizācijā pauda uzskatu, ka valdības paziņojumi un sniegtā informācija joprojām nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.

LTRK un nozares ieskatā pilotprojekts, kur tikai noteiktos veikalos ir ļauts tirgot preces bez ierobežojumiem, vienlaikus ievērojot stingras drošības prasības, ir ieildzis.

Tāpat organizācijā norādīja, ka, ievērojot drošas tirdzniecības konceptu ir jāatver visas tirdzniecības vietas, ne tikai veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 18. martā, atbalstīja uzdevumu valdībai, kārtības noteikšanai tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem atvēršanai, lai ļautu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem sniegt pakalpojumus ārpus telpām. Valdību veidojošās koalīcijas deputāti par šiem rosinājumiem balsoja atšķirīgi, daļai balsojot par un daļai pret.

Saeimas deputāta Māra Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju) "KPV LV" frakcijas vārdā iesniegtais priekšlikums nosaka, ka Ministru kabinetam nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, jānosaka kārtību kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu darbība klātienē ar platību līdz 300 kvadrātmetriem.

Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta atļauja konkrētu sēriju lauksaimniecības tehnikas un iekārtu, auto transporta, auto rezerves daļas preču grupu tirdzniecībai klātienē specializētajās tirdzniecības vietās, kuru platība pārsniedz 300 kvadrātmetru.

Možvillo norādīja, ka nelielo veikalu atvēršana ir īpaši būtiska lauku reģionos, kur pašreizējā pieeja, kad vairāki cilvēki kopā gaida pie veikala, ir riskantāka.

Valdībai arī vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā būs jānosaka epidemioloģisko drošības noteikumu kārtība, kādā tiek nodrošināta sabiedriskajai ēdināšanai iespēja sniegt pakalpojumus ārpus telpām.

Ziņots arī, ka no 8. februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās – klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15. februārī.