"Lufthansa" investīcijas neatrisina "airBaltic" problēmas. Briškens pieļauj jaunus valsts ieguldījumus

Vēlā trešdienas vakarā atklājās, iespējams, vissliktāk glabātais noslēpums Latvijas aviācijas nozarē – ka ilgi piesauktais un aprunātais stratēģiskais investors mūsu nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" tik tiešām ir Vācijas aviomilzis "Lufthansa".

Par godu lielajam notikumam sasaukta preses konference. Šķietami, mums gan tas ir lielāks nekā vāciešiem. Pasākums bez jaunā investora pārstāvjiem.

"Vakardien, protams, arī "Lufthansa" no savas puses izplatīja ļoti plašu preses relīzi. Mēs esam vienojušies par šādu sinhronizētu komunikāciju. Lai mēs gan Latvijas iedzīvotājiem, gan starptautiskajai aviācijas nozarei iedotu šīs svarīgās darījuma detaļas. Noteikti nenovērtēsim par zemu arī to, ka nozīmi, kādu šim darījumam piešķir arī "Lufthansa"," saka Briškens.

Par darījuma detaļām runājot, tātad "Lufthansa" investēs 14 miljonu eiro mūsu lidsabiedrībā un iegūs 10% akciju. Atsevišķi ekonomisti jau izteikušies, ka darījuma summa nav iepriecinoša, un šis pat salīdzināts ar pēdējā brīdī satvertu glābšanas riņķi. Amatpersonas klāsta, ka kaulēšanās esot notikusi.

Teorētiski var rēķināt – ja 10% ir iegādāti par 14 miljoniem, tad pilna uzņēmuma vērtība būtu 140 miljonu eiro, bet tik vienkārši gan nav. Vienošanās saistīta ar iecerēto "airBaltic" vēl tālāku akciju pārdošanu biržā un pēc šī tā sauktā sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb pēdējos mēnešos plaši piesauktā IPO.

"Lufthansa" ieguldījuma daļa varētu sarukt – maksimums līdz 5%. Attiecīgi patieso "airBaltic" vērtību parādīšot tikai iziešana biržā, un amatpersonas neslēpj, ka viens no galvenajiem mērķiem investora piesaitē ir tāds kā aviācijas smagsvara ticības apliecinājums "airBaltic", kam vajag biržā piesaistīt vairākus simtus miljonu, lai realizētu ambiciozo uzņēmuma biznesa plānu par 100 lidmašīnām.

"Eiropas aviācijas tirgus ir ārkārtīgi konkurējošs. Ja mēs esam mazs spēlētājs, tad mēs esam nolemti strādāt ar zaudējumiem vienmēr. Lielajām lidsabiedrībām vienmēr būs izmaksu priekšrocība attiecībā uz izmaksu bāzi," saka "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Arī pati "Lufthansa" varēs iegādāties papildu "airBaltic" akcijas, kad tās sāks tirgot biržā. Un nav izslēgts, ka to varētu izdarīt arī valsts, atkarībā no tā, cik liela būs tirgus interese par mūsu lidsabiedrību. Varbūt izklausās neloģiski, faktiski pērkot pašu izlaistās akcijas biržā, bet tā būtu gan potenciāla finansiāla piešprice, gan vēl viens ticības apliecinājums uzņēmumam citu ieguldītāju acīs.

"Mēs noteikti neslēpjam to, ka šāds scenārijs nav izslēdzams, bet katrā ziņā, pat ja šāds scenārijs notiek, tad valsts līdzinvestē. Nevis glābj vai kādā citā veidā dod pabalstu "airBaltic, bet līdzinvestē kopā ar citiem starptautiskiem investoriem," klāsta Briškens.

Pēc iziešanas biržā valsts būs mazākuma akcionārs "airBaltic", bet solīts spēt nodrošināt, ka Latvija paliks tā pastāvīgā bāze un mājvieta.